Liepājas Reģionālā slimnīca ir IV līmeņa ārstniecības iestāde ar 326 stacionāra gultām, tās kapitāldaļu turētāji ir Liepājas valstspilsētas pašvaldība, kā arī Rīgas Stradiņa universitāte (0.26%). Atbilstoši savam līmenim tā nodrošina plašu obligāto medicīnisko profilu klāstu – terapiju, ķirurģiju, ginekoloģiju, grūtniecības un dzemdību aprūpi, pediatriju un perinatālās aprūpes centru, traumatoloģiju, neiroloģiju, uroloģiju, otolaringoloģiju, insulta vienību, infekciju slimību ārstēšanu, rehabilitāciju, kardioloģiju un aprūpi. Papildus tiek sniegti arī izvēles profilu pakalpojumi, tostarp hronisko pacientu aprūpe, grūtniecības patoloģija, psihiatrija, nefroloģija, invazīvā kardioloģija, onkoloģija, paliatīvā aprūpe, pulmonoloģija, gastroenteroloģija, neiroķirurģija, asinsvadu ķirurģija un narkoloģija.
Veselības ministrijai ir stratēģisks redzējums, ka Liepājas Reģionālā slimnīca arvien ciešāk strādātu vienotā ekosistēmā ar klīniskajām universitātes slimnīcām, īpaši attīstot reģionam kritiski svarīgus pakalpojumus. Kā stratēģiski attīstāmās jomas tika izceltas onkoloģijas pakalpojumu stiprināšana, invazīvās kardioloģijas attīstība, insulta vienības kapacitātes pilnveide, perinatālā centra saglabāšana un attīstība, paliatīvās aprūpes pakalpojuma turpmāka attīstība. Ministrs norādīja, ka jāvērtē valsts līdzdalībai slimnīcas pārvaldībā, kas ļautu nodrošināt lielāku stabilitāti, skaidrāku attīstību un ilgtermiņā veicinātu sadarbību starp reģionālo ārstniecības iestādi un valsts kapitālsabiedrībām.
Tikšanās laikā tika pārrunāts, ka izaicinājumi ārstniecības personāla nodrošinājumā sāk sasniegt kritisku punktu un, iespējams, ka jāmeklē jauni risinājumi, tajā skaitā normatīvo aktu regulējuma ietvarā un rezidentūras vietu sadalījumā un apmācību organizācijā, lai tā mērķtiecīgāk atbilstu reģionu vajadzībām un palīdzētu risināt speciālistu trūkumu, īpaši prioritārajās ārstniecības jomās. Slimnīcas vadība īpaši izcēla neirologu un neonatologu piesaistes problemātiku, kas ietekmē pakalpojumu sniegšanu un to attīstību.
Jau ziņojām, ka Veselības ministrijā šobrīd notiek tikšanās ar visu Latvijas slimnīcu vadību. Sarunu centrā ir 2026. gada finansējuma nosacījumi, valsts apmaksāto pakalpojumu apjoms un slimnīcu tīkla pakāpeniska pārveide līdz 2029. gadam. Ministru kabinets 2026. gada janvārī atbalstīja pāreju no piecu līmeņu uz trīs līmeņu sistēmu – lokālajām, reģionālajām un daudzprofilu slimnīcām, vienlaikus tiek ņemti vērā Valsts kontroles ieteikumi par valsts budžeta līdzekļu vienlīdzīgu un caurspīdīgu sadali visā ārstniecības iestāžu tīklā.
