LGISA uzsvēra kritisku speciālistu trūkumu un nepieciešamību palielināt gastroenteroloģijas rezidentūras vietu skaitu, vienlaikus ņemot vērā, ka jaunie ārsti arvien biežāk izvēlas strādāt nepilnu slodzi, kas samazina reālo ārstu pieejamību. Asociācija rosināja arī mērķstipendijas darbam reģionos un nacionālu endoskopijas kvalitātes standartu ieviešanu.
Ilona Vilkoite, gastroenteroloģe, LGISA valdes locekle:
“Gastroenteroloģijas ilgtspēja nav tikai vienas specialitātes jautājums, tā ir sabiedrības veselības tēma plašā izpratnē. Ja rezidentu skaits ir minimāls un pieaug nepilnas slodzes darbs, pēc dažiem gadiem varam nespēt nodrošināt skrīninga programmas kapacitāti un savlaicīgu aprūpi.”
Tikšanās laikā LGISA akcentēja, ka Latvijā kolorektālā vēža skrīnings joprojām lielā mērā ir oportūnistisks, un aicināja virzīties uz organizētu modeli ar mērķgrupas pacientu automatizētiem uzaicinājumiem, kā tas tiek īstenots vairākās Eiropas valstīs.
Ksenija Margle, ģimenes ārste, LGISA valdes locekle:
“Metabolā veselība un aptaukošanās ir jāuztver kā nacionāla prioritāte. Nepieciešams stiprināt profilaksi un integrēt metabolā riska skrīningu primārajā aprūpē, lai slimības tiktu atklātas agrīni, nevis tikai komplikāciju stadijā.”
Svetlana Aleksejeva, uztura speciāliste, LGISA valdes locekle:
“Ja vēlamies veselāku sabiedrību nākotnē, mums jāsāk ar bērniem. Nepieciešams ierobežot jauniešu pieejamību atkarību izraisošām vielām, stiprināt veselības izglītību un nodrošināt regulāras sporta nodarbības skolās.”
LR veselības ministrs Hosams Abu Meri:
“Šāda profesionāla dialoga ar speciālistu organizācijām nozīme ir ļoti liela. Gastroenteroloģija ir būtiska gan onkoloģijas profilaksē, gan hronisko slimību mazināšanā, un ministrija ir ieinteresēta meklēt risinājumus, kas stiprina gan speciālistu sagatavošanu, gan profilakses programmu efektivitāti.”
Noslēgumā LGISA pauda gatavību ciešākai sadarbībai ar Veselības ministriju un citām valsts institūcijām, lai kopīgi stiprinātu skrīninga programmas, profilakses pasākumus un sabiedrības veselības politiku, balstoties pierādījumos un speciālistu klīniskajā pieredzē.
