Ārlietu ministre Baiba Braže norādīja, ka ārlietu dienests uztur regulāru un ciešu saikni ar Latvijas uzņēmumiem un organizācijām, lai būtu informēts par aktualitātēm uzņēmējdarbībā, Latvijas nozaru speciālistu un uzņēmumu zināšanām un sasniegumiem, kā arī lai informētu uzņēmējus par tiem pieejamām iespējām (granti, attīstības sadarbības projekti, tirdzniecības nolīgumi) un iesaistītu tos ārpolitikas aktivitātēs, piemēram, konsultējoties par Latvijas nacionālo pozīciju sarunās par nākamo ES daudzgadu budžetu.
B. Braže: “Mēs augstu novērtējam līdzšinējo sadarbību ar LTRK. Esmu pateicīga Latvijas uzņēmējiem par sniegto atbalstu Ukrainai, tajā skaitā, lai novērstu Krievijas barbarisko uzbrukumu radītos bojājumus Ukrainas kritiskās enerģētikas infrastruktūrai un civiliedzīvotājiem.
Ģeopolitiskā situācija veicinājusi pašmāju drošības industrijas attīstību, tostarp dronu tehnoloģiju jomā. Latvijas priekšrocība ir arī plašas tehnoloģiju testēšanas iespējas – arvien vairāk ražotāju no mūsu sabiedroto valstīm brauc uz Latviju testēt jaunākās paaudzes dronus. Vienlaicīgi globālo satricinājumu laikā Latvijas izaugsmei un attīstībai svarīga ir uzņēmēju spēja diversificēt eksporta tirgus un piedāvāt inovatīvus risinājumus gan tradicionālajos, gan jaunos tirgos. Eksports ir Latvijas ekonomikas mugurkauls, un ārlietu dienests turpinās atbalstīt uzņēmējus esošajos un jaunos eksporta tirgos.
Ar uzņēmējiem esam vienisprātis, ka ES jākļūst globāli konkurētspējīgākai, tostarp nepieciešams strauji mazināt birokrātiju. Attiecībā uz nākamo ES daudzgadu budžetu uzsvēru, ka Latvija sarunās pievērš īpašu uzmanību tam, lai sekmētu mūsu uzņēmumu iesaisti un iespējas saņemt finansējumu no plānotā Eiropas Konkurētspējas fonda.”
Ministre aicināja izmantot eksporta iespējas, ko paredz ES jaunie tirdzniecības nolīgumi ar trešajām valstīm, kā arī Ārlietu ministrijas atbalsta instrumentus uzņēmējiem. Viņa atgādināja, ka pērn Ārlietu ministrija lobēja labvēlīgākus tirdzniecības nosacījumus galvenajām eksporta nozarēm, tostarp kokrūpniecībai, kā rezultātā ASV piemēroja ievērojami zemākus muitas nodevas tarifus.
Pārrunājot ģeopolitisko situāciju, B. Braže uzsvēra, ka neviens signāls neliecina par Krievijas gatavību mieram un ka agresora mērķi nav mainījušies - iznīcināt Ukrainu, šķelt sabiedrotos un radīt draudus transatlantiskās telpas drošībai. Krieviju jāturpina ierobežot ar sankcijām un vēršoties pret tās “ēnu floti”, un ir jābeidz visa veida tirgošanās ar agresoru. B. Braže norādīja, ka drīzumā gaidāma ES 20. sankciju kārta pret Krieviju, kā arī atgādināja, ka pērn Latvijas valdība apstiprināja noteikumus par nacionālo sankciju režīmu attiecībā uz Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu. Ministre pateicās uzņēmējiem par sadarbību sankciju ieviešanā un to apiešanas novēršanā.
Atbilstoši Muitas pārvaldes un Latvijas Bankas datiem Latvijas un Krievijas tirdzniecība turpina sarukt. No 2022.gada līdz 2024.gadam par 78,1% mazinājusies preču un pakalpojumu tirdzniecība importā. 2025.gada 11 mēnešos preču imports no Krievijas samazinājās par 73,5% salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu. Savukārt preču eksports uz Krieviju samazinājās par 8,7%. Kopš 2021.gada par 79,7% ir samazinājies Latvijā reģistrēto uzņēmumu skaits, kas preces eksportēja uz Krieviju. Taču B. Braže uzsvēra, ka Ārlietu ministrija arī turpmāk aicinās Latvijas un ES valstu uzņēmējus izbeigt tirgošanos ar Krieviju un tās līdzagresoru Baltkrieviju. Viņa arī aicināja Latvijas uzņēmumus pievērst pastiprinātu uzmanību eksporta partneriem trešajās valstīs, lai nepieļautu militārajā rūpniecībā izmantojamo preču nonākšanu Krievijas rīcībā.
