Virsstundu darbs: vienošanās un novērtējums
Virsstundu apmaksas izdevumu samazināšanai nav nepieciešamas izmaiņas Darba likumā! Arodbiedrība kategoriski neatbalsta darba devēju problēmu risināšanu uz darbinieku darba samaksas un sociālo garantiju rēķina, tādēļ ir pret Darba likumā noteiktās piemaksas par virsstundu darbu samazināšanu no pašreizējiem 100% uz 50%.
Darba likums nosaka, ka virsstundu darbs ir pieļaujams, ja darbinieks un darba devējs par to vienojušies rakstveidā. Tas nozīmē, ka virsstundu darbs nav darbinieka vienpersoniska izvēle, bet gan atsaucība, lai ārpus normālā darba laika apmierinātu darba devēja vajadzības, par to saņemot atbilstošu piemaksu. Normālā situācijā, ja darba devējs efektīvi un korekti plāno darbaspēka resursus un darba samaksas apmēru, virsstundas var rasties tikai izņēmuma gadījumos. LAB "Enerģija" pilnībā atbalsta LDDK un LTRK pausto viedokli, ka "pārāk augstas piemaksas var veicināt situāciju, kad darbinieki strādā ilgāk, bet atpūšas mazāk, kas var novest pie pārslodzes, izdegšanas un zemākas darba kvalitātes", tādēļ rosina darba devējus nevis ar likuma palīdzību samazināt virsstundu apmaksu, bet gan jau šobrīd izpildīt no LDDK puses vairākkārt pausto viedokli un palielināt pamatalgas, tai pašā laikā būtiski samazinot darbinieku nostrādāto virsstundu skaitu. Šādā gadījumā nav nepieciešamas izmaiņas Darba likumā, efektīvi tiks sasniegts LDDK mērķis samazināt lielās virsstundu apmaksas izmaksas un virsstundu skaita samazināšana ir iespējama nekavējoties.
Ietekme uz darbiniekiem un kritiskās infrastruktūras uzturēšanu
Darba likums arī nosaka, ka izņēmuma gadījumos darba devējam ir tiesības nodarbināt darbinieku virsstundu darbā bez viņa rakstveida piekrišanas, tai skaitā lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas. Ja virsstundu piemaksa tiks samazināta no 100% uz 50%, tad darbinieki, jo īpaši tie, kas nodrošina kritiskās infrastruktūras uzturēšanu, tiks nostādīti nepieņemamā situācijā – faktiski virsstundu skaits var palielināties, savukārt kopējā samaksa par virsstundu darbu bojājumu novēršanā samazināsies. Darbiniekos tas radīs vēl lielāku pārslodzi, neapmierinātību un izdegšanu, kā arī palielināsies darba aizsardzības pārkāpumu un nelaimes gadījumu risks darba vietās neuzmanības dēļ. Piemaksa 100% apmērā samērīgi līdzsvaro darbinieka interesi iesaistīties papildus darba pienākumu veikšanā, par to saņemot atbilstošu finansiālu ieguldītā darba novērtējumu. Piemaksas apmēra samazināšana izjauks šo līdz šim veiksmīgi pastāvošo līdzsvaru. Tāpat jāuzsver, ka virsstundu apmaksas samazināšana visvairāk ietekmēs tieši godīgos darba devējus un nodokļu maksātājus, kuri jau šobrīd uzskaita un apmaksā virsstundas. Savukārt uzņēmumos, kuros dominē aplokšņu algas un virsstundas netiek uzskaitītas, tās arī turpmāk netiks uzskaitītas, jo nav pamata veltīgām cerībām, ka darba devēji, kuri šobrīd darbiniekiem nemaksā par nostrādātajām virsstundām atbilstoši Darba likumā noteiktajam, pēkšņi sāks to darīt. Saprotams, ka virsstundu apmaksas samazināšana mazinās arī nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.
LAB "Enerģija" uzsver, ka virsstundu darbs tiek veikts uz darbinieku atpūtas laika rēķina, kuru darbinieki ir ieplānojuši veltīt atpūtai, savai ģimenei un bērniem vai kādām personīgām aktivitātēm. Tas ir jautājums par vērtībām un virsstundu darba atbilstošu novērtēšanu - lai piemaksa par virsstundu darba veikšanu būtu motivējoša, lai darbiniekiem būtu interese veikt virsstundu darbu, savukārt darba devēji rūpīgi izvērtētu darbinieku noslodzi un izvērtētu iespēju pieņemt darbā papildus darbiniekus.
Grozījumi Darba koplīgumu jomā
Potenciālās izmaiņas Darba likumā paredz arī arodbiedrību tiesību būtisku vājināšanu gan attiecībā uz arodbiedrības biedru aizstāvību, gan uz darba koplīgumu termiņu noteikšanu. Nosakot Darba likumā koplīgumu izbeigšanās termiņu, daļa darba devēju tiks motivēti vilcināt sarunas par jaunu darba koplīgumu noslēgšanu un nogaidīt līdz esošo darba koplīgumu termiņa beigām, lai varētu atkāpties no darba koplīgumiem vai atsevišķiem to punktiem. Tas, visticamāk, mazinās koplīgumu tvērumu attiecībā pret nodarbinātajiem, neizpildot iepriekš pausto virsmērķi palielināt koplīgumu tvērumu līdz pat 80% no strādājošajiem. Šāda rīcība būs pretrunā ar labu uzņēmumu pārvaldības praksi un neveicinās darbinieku uzticēšanos darba devējiem ilgtermiņā. Nav izprotama arī LDDK argumentācija attiecībā uz darba koplīgumiem par novecojušām saistībām, kas neveicina uzticēšanos un bremzē sociālo dialogu. LAB "Enerģija" aicina LDDK korekti un datos pamatoti paust viedokli par darba koplīgumiem un to saturu aktualitāti. Arodbiedrības rūpīgi strādā, lai pēc iespējas savlaicīgāk un bez liekas novilcināšanas tiktu noslēgti jauni, darba vidi uzlabojoši un darbiniekus motivējoši darba koplīgumi. Arodbiedrībām kategoriski nav pieņemami tādi darba koplīgumu izmaiņu nosacījumi, kas būtiski pasliktina darbinieku tiesiskās intereses vai darba samaksas nosacījumus.
Nav pieļaujamas arī izmaiņas jau noslēgtos darba koplīgumos, jo darba koplīgumi ir pušu vienošanās, kuras paraksta abas puses – gan darbinieku pārstāvji, gan darba devēji. Tieši tāpat ir saskaņojamas arī atkāpes no darba koplīgumiem – abām pusēm vienojoties. Nav korekti, ja valsts cenšas iejaukties jau noslēgtu darba koplīgumu darbībā.
Augstāk minētās izmaiņas Darba likumā viennozīmīgi radīs negatīvu ietekmi uz kvalificēta darbaspēka pieejamību, kā arī lielāku darbinieku aizplūšanu no kritiskās infrastruktūras uzturēšanu nodrošinošām valsts kapitālsabiedrībām uz līdzīgiem uzņēmumiem citos Baltijas valstu uzņēmumos, kuros darba samaksa par līdzvērtīgu darbu jau šobrīd atšķiras par vairākiem simtiem eiro.
LAB "Enerģija" aicina lēmuma pieņēmējus rūpīgi izanalizēt ierosinātos grozījumos Darba likumā, kas ilgtermiņā nesīs zaudējumus Latvijas tautsaimniecībai, kā arī kritiski izvērtēt augstāk minēto izmaiņu veikšanu Darba likumā, lai neradītu potenciālus riskus kritiskās infrastruktūras darbības nodrošināšanai.
Darbinieki ir katra darba devēja vērtīgākais aktīvs!
