Jau ziņots, ka ir aktualizēta nepieciešamība ārstniecības personu sertifikācijas noteikumos paredzēt ārstniecības personu pašdeklarāciju par profesionālo darbību ārvalstīs un apliecinājumu, ka tiesības nodarboties ar ārstniecību nav liegtas. Konstatējot brīdinājumu vai sodu par profesionālās darbības nepilnībām, LĀB varētu lemt par nepieciešamību personai kārtot sertifikācijas eksāmenu.
LĀB informēja, ka pilnvērtīgas sertifikācijas un resertifikācijas darbības nodrošināšanai būtu jāpārskata arī izmaksu cenrādis, kas vairāk kā desmit gadus ir palicis nemainīgs un neatbilst patiesajām sertifikācijas komisiju darba izmaksām.
Pārrunājot jautājumu par ārstu disciplināratbildības izvērtējumu un Ārstniecības riska fonda (ĀRF) darbības pilnveidošanu, tika akcentēts, ka šobrīd ĀRF finansējums nav attiecināms uz izdevumu segšanu par disciplināratbildības izvērtēšanu. Vienlaikus ministrija strādā pie jauna ĀRF finansējuma modeļa, kurā būtu jāvērtē arī disciplināratbildības jautājumu iekļaušana.
Tāpat tikšanās laikā tika pārrunāts jautājums par ārstniecības personu tiesībām izrakstīt e-receptes medikamentu personīgai lietošanai gadījumos, kad personai nav atjaunots sertifikāts. Izvērtējot gan juridiskos aspektus, gan iespējamos tehniskos risinājumus e-veselības sistēmā, secināts, ka labākais risinājums būtu ļaut nelielu skaitu recepšu papīra formātā izrakstīt personīgai lietošanai. Šādas kārtības nodrošināšanai nepieciešami vien grozījumi normatīvajos aktos nevis tehniski e-veselības sistēmas pielāgojumi.
Latvijas Ārstu biedrības prezidenta p. i. Māris Pļaviņš pauda gandarījumu par ministrijas gatavību konstruktīvi risināt ārstu sertifikācijas jautājumus, kā arī ārstu–senioru iespējas izrakstīt receptes personiskai lietošanai, paātrinot un veicot nepieciešamās izmaiņas attiecīgajos normatīvajos aktos. Tāpat tika nolemts meklēt finansiālas iespējas jau sen iecerētās Disciplinārpadomes izveidei Latvijas Ārstu biedrības paspārnē.
