Baltijas valstu vidū situācija nav krasi mainījusies – Igaunija tāpat kā pagājušajā gadā ir ieguvusi 76 punktus, Lietuva – 65 punktus (+2). Ja skatāmies Baltijas valstu rezultātus ilgākā laika nogrieznī, tad kopš 2012. gada visām trim Baltijas valstīm ir redzams būtisks kāpums: Igaunijai +12 punkti, Latvijai +11 punkti, Lietuvai +11 punkti.
Publicitātes attēls
KUI rezultātu lielā mērā ietekmē arī demokrātijas un tiesiskuma kvalitāte valstī. Latvijas valdības stabilitāte un spēja ieviest pārdomātas reformas bieži tiek apšaubīta, lēmumu pieņemšana nav pietiekami caurspīdīga, Interešu pārstāvības atklātības likums, lai arī pieņemts, joprojām nav ieviests un tā ieviešana ir atlika uz 2028. gadu. Šie visi notikumi ietekmē Latvijas politisko vidi un ekonomisko attīstību, kas savukārt ietekmē privātā sektora viedokli par publisko pārvaldi.
Delnas direktores vietniece Agnija Birule skaidro: “2025. gada Latvijas rezultāta KUI analīze skaidri parāda, ka Latvijai zemāks vērtējumus ir avotos, kas apkopo uzņēmēju viedokli un sniedz ekspertu vērtējumu par uzņēmējdarbības vidi valstī, vērtē investēšanas riskus un integritāti publisko līdzekļu izlietošanā. Latvijas rezultāts signalizē par iespējamiem nedokumentētiem maksājumiem vai kukuļošanu, ko veic uzņēmēji, lai iegūtu kādu labumu savam uzņēmumam.”
Eiropas Savienības valstu vidējais rezultāts ir 64 punkti, kas ir par vienu punktu mazāk nekā pērn. ES kopš 2012. gada 13 dalībvalstīm rezultāts ir pazeminājies, tikai 7 valstīm tas ir paaugstinājies, starp šīm valstīm ir trīs Baltijas valstis, Čehija, Grieķija, Itālija, Īrija.
Publicitātes attēls
Runājot par potenciālajiem korupcijas riskiem ES, tai skaitā Latvijā, Eiropas Revīzijas palātas loceklis Mihails Kozlovs norāda: “Integritāte ir pamats sabiedrības uzticībai ES finansēm. Eiropas Revīzijas palāta neatkarīgi izvērtē, vai ES līdzekļi tiek pārvaldīti godprātīgi un atbilstoši mērķiem, jo tie ir visu eiropiešu – arī Latvijas iedzīvotāju – līdzekļi. Lai gan neizmeklējam krāpšanu, mēs savlaicīgi identificējam riskus un par aizdomīgiem gadījumiem ziņojam OLAF un EPPO. Katra dalībvalsts var kļūdīties, bet sekas skar visu ES, tāpēc mūsu darbs sniedz būtiskas mācības un palīdz stiprināt finanšu pārvaldību."
KUI rādītājs ir viens no signāliem investoriem par investīciju vidi, konkurenci un pārvaldības kvalitāti. Ja pastāv aizdomas, ka pastāv nedokumentēti maksājumi, publiskie līdzekļi tiek sadalīti neefektīvi vai “savējiem”, vai ir ierobežota konkurence, godprātīgi investori izturas piesardzīgi un izvēlas valstī neinvestēt.
Publicitātes attēls
Delnas rekomendācijas
Balstoties Latvijas rezultāta KUI analīzē, Delna iesaka lēmumu pieņēmējiem un atbildīgajām iestādēm stiprināt darbu pie līdz šim nepaveiktajiem darbiem, kā arī uzsākt jaunas iniciatīvas 2026. gadā:
- KNAPP 2026-2027 īstenošana. Lielākā daļa KNAPP paredzēto pasākumu pēc būtības prasa ilgstošu īstenošanu un konsekventu iestāžu sadarbību vairāku gadu garumā, tas nozīmē, ka iesāktie pasākumi ir jāturpina arī nākamajā KNAPP plānā.
- Trauksmes celšanas kultūras veicināšana. Plānots, ka no 2026. gada 1. marta Trauksmes celšanas kontaktpunkts pāriet no Valsts kancelejas pie KNAB. Jāpārliecinās, ka Trauksmes celšanas kontaktpunktam ir atbilstoši cilvēkresursi un finansējums savu funkciju īstenošanai. KNAB ir nepieciešams strādāt ar sabiedrību, lai kliedētu pastāvošos aizspriedumus par trauksmes celšanu un nodrošinātu drošu ziņošanu par iespējamajiem pārkāpumiem izveidi publiskajā un privātajā sektorā.
- Jānosaka atbildīgā iestāde, kas veiks Interešu pārstāvniecības atklātības likuma iedzīvināšanu un turpmāk veicinās atklātību publisko lēmumu pieņemšanā.
- Jāveicina atbildīga publisko līdzekļu, sevišķi nozarēs, kurās pieaug finansējums, un notiek ES finansējuma apgūšana, kontrole un izlietojums.
- 2025. gadā Finanšu ministrijas virzītās Publisko iepirkumu sistēmas reformas rūpīgs izvērtējums, apzinoties ar korupciju saistīto risku pieaugumu.
- Jādod Valsts kontrolei pilnvaras veikt Saeimas budžeta revīziju. Šīs rekomendācijas izpilde sniegtu simbolisku nozīmi parlamenta caurskatāmībai.
- Valsts kontroles resursu, revīzijās izteikto rekomendāciju un analīzes jēgpilna izmantošana un ieviešana.
- Jāveicina godīgums uzņēmējdarbībā, mudinot uzņēmējus būt proaktīvākiem centienos novērst un atklāt korupciju, kā arī atklāt un publiskot uzņēmuma datus un informāciju, kas attiecas uz korupcijas novēršanu un pretkorupcijas sistēmām.
Korupcijas uztveres indekss 2025: Latvijas rezultāta analīze
Par Korupcijas uztveres indeksu
Korupcijas uztveres indeksu (KUI) ik gadu publicē starptautiskā pretkorupcijas organizācija Transparency International (TI), un tas ir pasaulē visplašāk lietotais publiskā sektora korupcijas līmeņa rādītājs. Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” ir starptautiskās pretkorupcijas organizācijas TI Latvijas nodaļa.
KUI analizē privātā sektora uztveri par korupciju publiskajā sektorā 180 valstīs un teritorijās, izmantojot 13 dažādus tostarp ar demokrātiju un valsts pārvaldi saistītus analīzes avotus, kas veidoti, veicot uzņēmēju aptaujas un ekspertu novērtējumus. KUI izmanto skalu no 0 līdz 100, kur 0 norāda, ka valstī ir augsts korupcijas līmenis, bet 100 – ka valstī nav korupcijas. Parasti rādītājs zem 50 norāda, ka valsts sektorā pastāv nopietnas korupcijas problēmas.
Lai iegūtu Latvijas KUI rezultātu, TI izmantoja desmit avotus. KUI rādītājā netiek ņemti vērā kopējie rādītāji, kas parādās šajos avotos, aptaujās un ekspertu atzinumos, bet tikai specifiski jautājumi, kas saistīti ar korupciju dažādos līmeņos un jomās.
