DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 4 minūtes

LU 84. starptautiskajā zinātniskajā konferencē diskutēs par universitāšu ietekmi

FOTO: T. Grīnbergs, LU.

2026. gadā, no 14. līdz 16. aprīlim, Latvijas Universitātes (LU) 84. starptautiskā zinātniskā konference notiks jaunā formātā. Tās virstēma šogad būs Nākotnes universitāte – ietekmē balstīta līderība”, atklāšanas plenārsēdē un deviņās tematiskajās sekcijās pulcējot zinātniekus, pētniekus, akadēmiskās vides, industrijas pārstāvjus un politikas veidotājus.

“Universitāšu loma pasaulē mainās – ar zināšanu radīšanu un izplatīšanu ir par maz. Ar Latvijas Universitātes konferences jauno formātu vēl vairāk tuvinām Universitātes devumu sabiedrībai, stāstot, skaidrojot un diskutējot par jaunāko un svarīgāko Latvijas attīstībai nozīmīgās tēmās. Aicinu ikkatru piedāvāt savu referātu vai piedalīties starpdisciplinārākajā un zinātniski intensīvākajā šī gada notikumā LU!” uzsver LU zinātņu prorektors, asoc. prof. Guntars Kitenbergs.

Konferences mērķis ir akcentēt Universitātes nozīmīgo lomu zināšanu radīšanā, sabiedrības attīstībā un ilgtspējīgu risinājumu veidošanā. Deviņi konferences temati, kas vienlaikus ir Universitātes prioritārie pētniecības virzieni un uzsver augstākās izglītības un zinātnes lielo ietekmi uz sabiedrību, ekonomiku un valsts attīstību, – būs “Cilvēkkapitāla attīstība, veselas un zināšanās balstītas sabiedrības veidošana”, “Vēsture, valodas un identitātes ilgtspēja”, “Valsts tehnoloģiskā un digitālā attīstība”, “Globālās konkurētspējas stiprināšana”, “Inovāciju kapacitātes palielināšana”, “Valsts finanšu sistēmas un kapitāla tirgus attīstība”, “Ārējās un iekšējās drošības stiprināšana”, “Vides ilgtspēja un klimata pārmaiņu mazināšana” un “Valsts pārvaldes efektivitāte”.

Konferences plenārsēdes un vairāk nekā 60 sekciju sēdes aptvers nozīmīgākās pētniecības un inovāciju jomas dabaszinātnēs un tehnoloģijās, humanitārajās zinātnēs, sociālajās zinātnēs, kā arī medicīnas un veselības zinātnēs, nodrošinot daudzveidīgu, starpdisciplināru un saturiski bagātu programmu, kas veicinās daudznozaru dialogu par aktuālajiem sabiedrības un valsts attīstības jautājumiem.

Konferences svinīgā atklāšana – Akadēmiskā plenārsēde – notiks 14. aprīlī LU Zinātņu mājā. Plenārsēde aktualizēs jautājumus par zinātnisko pētījumu rezultātu pienesumu sabiedrībai, ekonomikai un politikas veidošanai un rosinās diskusiju par universitāšu atbildību, zinātnes kvalitāti un tās ieguldījumu ilgtermiņa attīstībā.

Lai konferencē prezentētu pētījumu rezultātus, diskutētu par aktuāliem zinātnes un sabiedrības attīstības jautājumiem, kā arī dalītos ar jaunākajām idejām un atziņām, pētnieki un studenti aicināti reģistrēties līdz 2. martam. Klausītājiem reģistrācija konferences apmeklējumam kā klātienē tā tiešsaistē atvērta līdz 11. aprīlim.

Reģistrācija dalībai konferencē notiek LU 84. starptautiskās konferences tīmekļvietnē www.konference84.lu.lv, izvēloties atbilstošās tēmas konkrētu sekcijas sēdi.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Finansējums zinātnei – 0,8% no IKP (Eurostat, 2023) – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 19% ir informēti par kādu konkrētu Latvijas zinātnieku sasniegumu.


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI