“Eiropas Revīzijas palātas ziņojumu par ES transporta infrastruktūras projektiem, tostarp Rail Baltica, vērtēju kā labu atskaites punktu projekta turpmākajā izpildē. Lai gan ziņojums ir kritisks, tā konstruktīvā kritika noteikti veicina projekta virzību. Līdz šim izvirzītais mērķis nodrošināt pārrobežu savienojumu ar Eiropas transporta tīklu ir izaicinošs, taču tā īstenošanas process turpinās un ir atkarīgs no finansējuma pieejamības un kopīga darba projekta ieviešanā,” uzsver satiksmes ministrs Atis Švinka.
Eiropas Revīzijas ziņojums skaidri iezīmē izaicinājumus, ar kuriem šāda mēroga pārrobežu projekti saskaras: finansēšanas ilgtspēja, tehnisko risinājumu izmaiņas un sarežģītu pušu koordināciju. Tie jau ilgstoši ir profesionālu diskusiju priekšmets sadarbībā ar Eiropas Komisiju, Eiropas transporta koridoru koordinatoriem un partneriem Baltijas valstīs. Līdzšinējā sadarbība ar Eiropas Komisiju ir bijusi konstruktīva un uz risinājumiem vērsta, un ES sniegtais finansiālais atbalsts ir bijis izšķirošs Rail Baltica virzībā visā reģionā.
Rail Baltica ir viens no ES stratēģiski nozīmīgākajiem pārrobežu infrastruktūras projektiem, kurā vienlaikus iesaistītas visas trīs Baltijas valstis un cieša sadarbība tiek īstenota arī ar Poliju un Somiju. Šī projekta pievienotā vērtība prasa papildu koordināciju, un Latvija pauž gatavību turpināt ciešu sadarbību visos līmeņos.
Latvija piekrīt, ka pašreizējā posmā galvenā prioritāte ir nodrošināt būtisku progresu projekta pirmajā kārtā, ņemot vērā gan aktuālo drošības situāciju Eiropā, gan vienošanos par pārrobežu savienojumu kā visaugstāko stratēģisko mērķi. Vienlaikus tiek apzināts risks, ko rada izmaksu pieaugums, un Latvija jau īsteno pasākumus tā ierobežošanai, skaidri ievērojot pieejamo finansējumu un valdības noteikto fiskālo ietvaru, ievērojot valdības 2024. gada 10. decembra lēmumu, pirmās kārtas uzdevumu izpilde tiek nodrošināta pieejamā finansējuma ietvaros, neuzņemoties finansiālas saistības bez atbilstoša seguma.
Latvijā 2025. gadā veiktais darbs, cieši sadarbojoties ar būvniekiem un tehniskajiem ekspertiem, ļaus turpmāk pielāgot pamattrases būvprojektus pieejamajiem ES Infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) līdzekļiem, saglabājot projekta kvalitātes un tehniskos standartus. Šī pieeja nodrošina projekta nepārtrauktību un efektīvāku ES finansējuma izmantošanu.
Satiksmes Ministrijas ieskatā, projekta pāreja no plānošanas uz aktīvu būvniecības fāzi prasa elastīgāku EK pieeju tehnisko risinājumu izmaiņu saskaņošanā. Latvija vairākkārt ir aicinājusi Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru (CINEA) operatīvi apstiprināt optimizācijas, kas nepieciešamas, lai būvprojektus pielāgotu gan tehniskajām realitātēm, gan pieejamajam finansējumam. Tomēr esošais juridiskais ietvars nav pietiekams, lai pat nelielas izmaiņas veiktu operatīvi un nezaudējot finansējumu.
Pozitīvs progress sasniegts ar būtisku rezultātu 2025.gadā Rīgas centrālās stacijas objektā un Rīgas Lidostas savienojumā ar Imantas staciju, piesaistot ES Atveseļošanas fonda, kā arī Kohēzijas fonda līdzekļus. Šī pieredze būs vērtīga, plānojot finansējuma piesaisti nākamajā ES daudzgadu budžeta periodā, kurā nepieciešams piesaistīt dažādu ES finanšu instrumentu līdzekļus.
Latvija stingri atbalsta Eiropas Komisijas sagatavoto regulas projektu Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) izveidei laikposmam no 2028. līdz 2034. gadam. Šis priekšlikums ir būtiska ES jaunā daudzgadu finanšu ietvara sastāvdaļa, un tā piedāvātais finansējuma pieaugums – gan transporta jomā divas reizes, gan īpaši militārās mobilitātes jomā, kur finansējuma apmērs paredzēts pat līdz desmit reižu lielāks nekā pašreizējā EISI II periodā – apliecina skaidru ES apņemšanos turpināt stratēģisku pārrobežu transporta projektu attīstību. Latvija uzsver, ka šāda pieeja ir būtiska gan Eiropas transporta tīkla modernizācijai, gan reģionālās drošības stiprināšanai. Rail Baltica kā divējādas lietojamības infrastruktūra ir centrālais elements ES militārās mobilitātes koridorā, un Latvija jau vairāku gadu garumā ir ieguldījusi ievērojamu darbu, lai nodrošinātu projekta virzību, finanšu disciplīnu un atbilstību ES noteiktajiem standartiem.
Latvija ir viennozīmīgi paudusi, ka arī turpmākajās sarunās neatbalstīs finansējuma samazināšanu EISI transporta sadaļai, tostarp militārās mobilitātes projektiem. Šī nostāja balstās gan nacionālajās drošības interesēs, gan pārliecībā par Rail Baltica un citu stratēģisku projektu nozīmi visas Eiropas noturībai un savienojamībai.
Latvija ir apņēmības pilna turpināt ciešu sadarbību ar Eiropas Komisiju, dalībvalstīm un visiem projekta partneriem, lai nodrošinātu Rail Baltica sekmīgu un savlaicīgu īstenošanu. Latvija ir paudusi savu gatavību aktīvi iesaistīties praktisku risinājumu meklēšanā un nepieciešamo procesu pilnveidē, lai stiprinātu ES transporta tīkla noturību un mobilitāti, vienlaikus veicinot reģionālās drošības intereses. Rail Baltica ir stratēģisks ieguldījums nākotnē, un Latvija saglabā nelokāmu nostāju nodrošināt tā kvalitatīvu īstenošanu.
