Iekšlietu ministrija turpina dialogu par izņēmuma piemērošanu Latvijai solidaritātes mehānisma ietvaros, pamatojot šo pieprasījumu ar to, ka Latvija jau šobrīd sniedz būtisku ieguldījumu ES kopējā drošībā, aizsargājot Latvijas un arī visas ES un NATO ārējo robežu pret Krievijas un Baltkrievijas varas iestāžu īstenotajiem hibrīduzbrukumiem, tostarp migrantu instrumentalizāciju, ieguldot ievērojamus resursus robežas izbūvē, kā arī sniedzot atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri bēg no Krievijas izraisītā kara.
Latvija plāno sniegt savu ieguldījumu solidaritātes mehānismā, izmantojot tikai trešo solidaritātes ieguldījuma veidu — alternatīvos atbalsta pasākumus jeb cita veida atbalstu, kas mazina migrācijas slogu galvenajās ierašanās valstīs, piemēram, sniedzot ekspertu zināšanas vai tehnisko atbalstu. Latvija nepiedalīsies personu pārvietošanā.
Jau ziņots, ka šī gada novembrī EK nāca klājā ar ziņojumu, kurš atklāja migrācijas prognozi 2026. gadam, kā arī dalībvalstu iedalījumu kategorijās pēc migrācijas spiediena un priekšlikumus par ikgadējās solidaritātes rezerves izveidošanu. Pēc šī pirmā EK piedāvājuma Latvija kopā ar Lietuvu un vēl citām dalībvalstīm ir ierindotas to valstu grupā, kuras atrodas “migrācijas spiediena riska situācijā”, kas paredz Latvijai prioritāru piekļuvi ES aģentūru nodrošinātajam atbalstam.
Tāpat nevienai ES dalībvalstij nav automātiska izņēmuma no solidaritātes mehānisma, vienlaikus visām dalībvalstīm ir tiesības prasīt izņēmumu.
EK, lai iekļautu dalībvalstis kategorijās, balstās uz salīdzināmiem “Eurostat” un ES aģentūru apkopotiem datiem. Atbilstoši Regulai (ES) 2024/1351 par patvēruma un migrācijas pārvaldību, galvenie noteicošie faktori dalībvalstu iekļaušanai konkrētajās kategorijās ir patvēruma meklētāju un starptautiskās aizsardzības vai pagaidu aizsardzības statusu saņēmušo personu skaita īpatsvars (tai skaitā arī uzņemto Ukrainas civiliedzīvotāju) iepretim dalībvalstu iedzīvotāju skaitam un iekšzemes kopproduktam (IKP).
Papildus ES Padomes lēmumam, ar ko izveido pirmo solidaritātes rezervi, pēc Latvijas iniciatīvas ir pievienota atsevišķa deklarācija, kurā ir fiksēta Latvijas situācija, drošības konteksts un nacionālās kapacitātes ierobežojumi. Deklarācija apliecina Latvijas nostāju un pamatojumu izņēmuma piemērošanai.
Jaunais Migrācijas un patvēruma pakts kopumā ir vērsts uz to, lai sakārtotu imigrācijas sistēmu ES, tostarp paredzot arī mehānismus, kas atturētu nelegālos migrantus no centieniem iekļūt ES dalībvalstīs.
