“Siltināšana nav tikai ēkas apdarīšana ar siltumizolācijas materiālu – tā ietver arī pamatu stiprināšanu, inženiertehnisko mezglu atjaunošanu un apkures sistēmu modernizāciju. Tas dod ne tikai enerģijas ietaupījumu, bet arī reālu dzīves apstākļu uzlabošanos. Tomēr par spīti sākotnējai skepsei – pēc ēkas renovācijas lielākā daļa iedzīvotāju atzīst ieguvumus,” norāda G.Liepiņš.
Valsts kontrole norādīja, ka Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku, no kurām vismaz 26 tūkstošiem nepieciešama atjaunošana. Liela daļa šo ēku celtas pirms 50 un vairāk gadiem, un daļa no tām vairs nav ekonomiski pamatoti renovējamas. Līdz šim atjaunoti vien aptuveni četri procenti no visām ēkām. Vienlaikus līdz 2030.gadam noteikts mērķis renovēt ap 2000 ēku, kas, ņemot vērā esošo tempu, ir ļoti ambiciozs.
Valsts kontrole uzsvēra, ka daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšana nav tikai klimata politikas jautājums – tā ir arī sociālās un ekonomiskās drošības problēma. Bez mērķtiecīgām izmaiņām atbalsta mehānismos un aktīvākas valsts iesaistes pastāv risks saglabāt augstas siltumenerģijas izmaksas un neīstenot gan iedzīvotāju, gan valsts ilgtermiņa intereses.
Deputāti diskusijā uzsvēra, ka Latvija būtiski atpaliek no energoefektivitātes mērķiem. Tāpat deputāti aktualizēja jautājumus par iekšējo siltumtīklu modernizāciju, juridiskajiem risinājumiem situācijās, kad īpašnieki neatbalsta renovāciju, kā arī par birokrātijas mazināšanu.
Ekonomikas ministrija norādīja, ka mājokļiem ir viena no centrālajām lomām energoefektivitātes mērķu sasniegšanā, tomēr finansējuma pieejamība ir ierobežota. Vienlaikus sabiedrības interese par energoefektivitāti pieaug – 2021.–2027. gada Eiropas Savienības fondu programmā pieejamais finansējums 173 miljonu eiro apmērā tika rezervēts nedaudz vairāk kā viena mēneša laikā.
Publisko izdevumu un revīzijas komisija pie jautājuma par daudzdzīvokļu māju renovāciju atgriezīsies janvārī, lai uzklausītu pašvaldību praktisko pieredzi un lemtu par turpmākajiem risinājumiem.
