Ministri atzinīgi novērtēja tiešos avioreisus Rīga–Larnaka visa gada garumā, kas veicina tūrisma iespējas un paplašina sadarbības iespējas starp abām valstīm. B. Braže norādīja, ka Kiprā pašlaik dzīvo vairāk nekā 1000 Latvijas valstspiederīgo.
Ārlietu ministre Baiba Braže: “Augstu novērtēju, ka atbalstu Ukrainai Kipra izvirzījusi kā vienu no savas prezidentūras ES Padomē prioritātēm. Pārrunājām Latvijas sniegto divpusējo palīdzību Ukrainai, manu neseno vizīti Ukrainā – Kijivā un Černihivā, un nepieciešamību visām ES valstīm nodrošināt maksimālu palīdzību Ukrainas pašaizsardzībai.
Kipras prezidentūras ES Padomē laikā kopīgi strādāsim pie ES drošības un aizsardzības stiprināšanas, ES daudzgadu budžeta sarunām, ES paplašināšanās jautājumiem un ciešākas sadarbības un koordinācijas sankciju politikas jautājumos, īpaši saistībā ar “ēnu floti” un tās ekosistēmu.
Mums ir vienota izpratne – Krievija ir ilgtermiņa apdraudējums visai Eiropai. Pateicos par Kipras konstruktīvo nostāju ES un citos daudzpusējos forumos Krievijas agresijas kontekstā, tostarp paveikto, lai nacionālā līmenī pilnveidotu sankciju piemērošanas sistēmu. Sankcijas strādā un tām ir negatīva ietekme uz Krievijas ekonomiku.
ES dalībvalstis saskaras ar arvien agresīvākiem un intensīvākiem Krievijas hibrīddraudiem. Kā ES ārējās robežvalstis esam vienisprātis, ka nepieciešams stiprināt ES ārējo robežu un efektīvi apkarot nelegālo migrāciju un migrācijas instrumentalizāciju. Tāpat ES demokrātijām ir jāstiprina noturība pret Krievijas dezinformāciju un iejaukšanos iekšējos procesos, īpaši vēlēšanās – gan Kiprā, gan Latvijā 2026. gadā notiks parlamenta vēlēšanas. Šajā ziņā vērtīgas mācības varam aizgūt no Moldovas pieredzes.”
B. Braže un K. Kombos pārrunāja ES–ASV attiecības, uzsverot nepieciešamību padziļināt transatlantiskās saites, kā arī ārlietu ministres darba vizīti ASV šonedēļ. Tāpat ministri pārrunāja arī situāciju Tuvajos Austrumos, Latvijas prioritātes ANO Drošības padomē 2026. un 2027. gadā un gaidāmo Kipras pievienošanos Šengenas zonai.
