Šodien publicētajā kopsavilkuma ziņojumā ir noteiktas četras būtiskas jomas, kurās vajadzīgi uzlabojumi: jāveic nepārnēsājamu slimību profilakse, jāpaātrina veselības aprūpes digitālā pārveide, jāstiprina primārā veselības aprūpe un jāpaplašina piekļuve zālēm par pieņemamu cenu un inovāciju izmantošana.
Ziņojumā ir uzsvērtas šādas galvenās veselības aprūpes sistēmas reformas problēmas un atbalsts, ko ES sniedz to pārvarēšanai:
- Nepārnēsājamās slimības (NCD), kas rada galveno veselības apdraudējumu. NCDPiemēram, vēzis, sirds un asinsvadu slimības, diabēts un hroniskas elpceļu slimības. ir galvenais novēršamu slimību un nāves cēlonis ES. 2022. gadā varēja novērst vairāk nekā 725 000 nāves gadījumuLielākā daļa šo nāves gadījumu bija saistīti ar nepārnēsājamām slimībām (NCD).. Tās arvien vairāk skar gados jaunākus iedzīvotājus. Visā Eiropā pieaug bērnu zemās aktivitātes un aptaukošanās rādītāji – vairāk nekā 20 % 15 gadus vecu jauniešu lieto e-cigaretes. Novēršot NCD izraisītu mirstību, Eiropas Savienībā no 2022. līdz 2040. gadam darbaspēka trūkumu sabiedrības novecošanas dēļ varētu samazināt par 12 %. Tā kā Eiropas Savienībā aptuveni 62 miljoni cilvēku slimo ar sirds un asinsvadu slimībām, Komisija šogad nāks klajā arī ar ES sirds un asinsvadu veselības plānu, kas palīdzēs samazināt diabētu un aptaukošanos, jo īpaši jaunākajās paaudzēs. Lai plašāk novērstu NCD apdraudējumu, Komisija ir uzsākusi Eiropas Vēža uzveikšanas plānu un iniciatīvu “Veselīgāka sabiedrība”, kā arī dalībvalstis un veselības organizācijas atbalsta ar programmas “ES – veselībai” finansējumu.
- ES veselības aprūpes pamata stiprināšana. ES primārā veselības aprūpe saskaras ar tādām problēmām kā pieaugošais pieprasījums, kas saistīts ar sabiedrības novecošanu, hroniskām slimībām, darbaspēka trūkumu un nepietiekamiem ieguldījumiem. 2024. gadā vairāk nekā trešdaļa Eiropas pieaugušo (35 %) ziņoja par ilgstošām slimībām vai veselības problēmām. Primārā veselības aprūpe ir viena no galvenajām ES reformu prioritātēm, un dalībvalstis virza reformas, lai piesaistītu un noturētu primārās veselības aprūpes sniedzējus un izstrādātu jaunus kopienā balstītus aprūpes modeļus. ES Kohēzijas fonds un Atveseļošanas un noturības mehānisms sniedz dalībvalstīm atbalstu, ar ko tās uzlabo piekļuvi primārajai veselības aprūpei, šo pakalpojumu segumu un nepārtrauktību, jo īpaši nepietiekami apkalpotos un lauku apvidos.
- Veselības aprūpes uzlabošana ar tehnoloģijām. Covid-19 pieredze ir devusi impulsu Eiropas Savienībai ievērojami paātrināt veselības aprūpes digitālo pārveidi, un lielā mērā to palīdzēja īstenot Eiropas veselības datu telpas (EVDT) atbalsts. Kopš 2015. gada, reaģējot uz pieaugošajām veselības aprūpes prasībām, ieguldījumi ar veselību saistītās informācijas un komunikācijas tehnoloģijās ir palielinājušies par aptuveni 30 %, un tas arī ir veicinājis inovāciju un augsti kvalificētas darbvietas veselības aprūpes tehnoloģiju nozarē. Tagad visas dalībvalstis nodrošina piekļuvi e-veselības pacienta kartēm, turklāt pieaug investīcijas e-receptēs, MI integrācijā un digitālajā pārvaldībā, kam cita starpā atbalstu vairāk nekā 14,5 miljardu eiro apmērā sniedz Atveseļošanas un noturības mehānisms, programma “ES – veselībai” un citas ES finansēšanas programmas.
- Atbalsts ES konkurētspējai, nodrošinot piekļuvi zālēm par pieņemamu cenu un veicinot inovāciju. 2023. gadā aptiekā nopērkamās zāles veidoja aptuveni 60 % no kopējiem zāļu iegādes izdevumiem un 13 % no kopējiem veselības aprūpes izdevumiem ES. Ņemot vērā pieaugošās zāļu cenas un arvien lielāko pieprasījumu, dalībvalstis laikposmā no 2020. līdz 2025. gadam farmācijas nozarē ir īstenojušas svarīgas reformas, lai uzlabotu zāļu pieejamību un to cenu pieņemamību; šīs reformas ir saskaņotas ar ES farmācijas tiesību aktu reformu un Veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanas regulu.
Līdztekus ziņojumam ir publicēti arī 29 valstu profili veselības jomā, kas aptver jaunākās norises un tendences veselības aprūpē visās ES valstīs, kā arī Islandē un Norvēģijā. Tie atspoguļo konkrētas problēmas, ar kurām valstis saskaras, un sniedz analīzi par katras valsts veselības aprūpes sistēmas efektivitāti, pieejamību un noturību, īpašu uzmanību pievēršot zālēm..
Plašāka informācija (angļu valodā): Prevention, investment and reform in healthcare bring economic prosperity.
