Lai mazinātu administratīvos šķēršļus un palielinātu sertifikācijas procesa efektivitāti, turpmāk izglītības programmu absolventi varēs kārtot sertifikācijas eksāmenu vienlaikus ar izglītības programmas noslēguma pārbaudījumu (līdz šim to varēja ārsti un zobārsti). Tas ļaus jaunajiem speciālistiem ātrāk iegūt sertifikātu un uzreiz sākt pilnvērtīgu profesionālo darbību. Ārstniecības personām tiek paredzēti šādi atvieglojumi:
- iespēja kārtot sertifikācijas eksāmenu vienlaicīgi ar izglītības programmas noslēguma pārbaudījumu, kas ļaus ātrāk iegūt sertifikātu un sākt strādāt;
- jaunajiem speciālistiem pirmajā sertifikācijā nebūs jāiesniedz profesionālās darbības pārskats, kurā tiek atspoguļots izglītības procesa ietvaros veiktā prakse;
- samazināts sertifikācijas un resertifikācijas lapā norādāmās informācijas apjoms;
- katrā resertifikācijas reizē nevajadzēs iesniegt valsts valodas apliecinājumu (ja to nosaka Valsts valodas likums);
- sertifikācijas un resertifikācijas lapas turpmāk varēs parakstīt ar drošu elektronisko parakstu, un sertifikāts papīra formā tiks izsniegts tikai pēc ārstniecības personas pieprasījuma.
Lai stiprinātu profesionālās darbības kvalitātes uzraudzību, sertifikācijas institūcijām ir dotas tiesības izvērtēt saņemto informāciju par ārstniecības personas profesionālās darbības pārkāpumiem un atteikt resertifikāciju. Veselības inspekcijai ir pienākums informēt sertifikācijas komisiju par konstatētajiem pārkāpumiem administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas jomā. Lai izvairītos no atšķirīgas jēdziena “ārstniecības personas pārkāpumi profesionālajā darbībā” interpretācijas, noteikumos precizēts, ka par šādiem pārkāpumiem uzskatāmi gadījumi, kad ārstniecības persona, pildot savus profesionālos pienākumus, rīkojas:
- neatbilstoši normatīvajiem aktiem, ētikas normām vai klīniskajām vadlīnijām, pētniecībā balstītai medicīnas praksei;
- neatbilstoši attiecīgajai specialitātei noteiktajai kompetencei vai profesionālās kvalifikācijas prasībām;
- radot vai potenciāli radot kaitējumu pacientam.
Piemēram, tie var būt nepienācīga pacienta aprūpe, nepareiza diagnozes noteikšana, neatbilstošas ārstēšanas metodes izvēle, konfidencialitātes vai profesionālās ētikas normu pārkāpumi.
Balstoties uz Valsts kontroles ziņojumu “Cilvēkresursi veselības aprūpē” un citu institūciju ieteikumiem, ir paplašināts tālākizglītības pasākumu un lektoru loks, kā arī noteikts, ka informācija par tālākizglītības pasākumiem ne vēlāk kā vienu nedēļu pirms pasākuma norises tiek publicēta attiecīgās sertifikācijas institūcijas mājaslapā, tā nodrošinot ārstniecības personām savlaicīgu un caurspīdīgu informāciju par profesionālās pilnveides iespējām.
Grozījumi izstrādāti saskaņā ar Ārstniecības likumu, kā arī ņemot vērā Valsts kontroles revīzijas “Cilvēkresursi veselības aprūpē” ieteikumus, Tiesībsarga un Tieslietu ministrijas priekšlikumus, tostarp par Latvijas Ārstu biedrības lomu disciplināratbildības jomā, kā arī sertifikācijas institūciju sniegtos priekšlikumus.
