Valsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins: “Šobrīd norit apjomīgs darbs pie austrumu robežas militārās stiprināšanas. Ņemot vērā robežas stiprināšanas darbu mērogu un stratēģisko nozīmi, tas nevar notikt ikdienišķā režīmā. Nepieciešama skaidra vadība, disciplīna un ātra rīcība, lai nodrošinātu mērķu sasniegšanu. Valsts kontrole jau ir iepazīstinājusi atbildīgās amatpersonas ar situācijas izpētes ziņojumu. Ņemot vērā ziņojumā iekļauto informāciju, kā arī Aizsardzības ministrijas sniegtos norādījumus un likumā “Par valsts noslēpumu” noteikto, plašākai sabiedrībai tas nebūs pieejams. Valsts kontrole turpinās vērtēt austrumu robežas militārās stiprināšanas gaitu lietderības revīzijas ietvaros, un 2026. gadā par to tiks sagatavots visaptverošs ziņojums ar secinājumiem un ieteikumiem.”
Valsts kontrole norāda, ka izšķiroša nozīme austrumu robežas militārās stiprināšanas pasākumu īstenošanā ir starpresoru efektīvai sadarbībai. Līdztekus aizsardzības resoram vienlīdz būtiska loma ir arī citu ministriju un to pārraudzībā esošo nozaru līdzdalībai un izpratnei par savu atbildību kopīga valsts mērķa sasniegšanā. Vienotas izpratnes un koordinētas rīcības trūkums bijis vērojams, piemēram, Pretmobilitātes infrastruktūras likuma izstrādes laikā. Austrumu robežas militārajai stiprināšanai nepieciešamais īpašais tiesiskais regulējums, kuru bija paredzēts apstiprināt līdz 2024. gada beigām, pieņemts tikai 2025. gada oktobra sākumā.
Situācijas izpētes ziņojumā norādītie konstatējumi raksturo visu iesaistīto resoru rīcības ietekmi uz robežas militārās stiprināšanas pasākumu īstenošanu, un ar to saistītos riskus, piemēram, īstenojot mežu politiku, robežapsardzību, ceļu un dzelzceļa satiksmes politiku. Tāpēc Valsts kontrole, ņemot vērā austrumu robežas militārās stiprināšanas valstisko nozīmi un neatliekamību, kā arī dažādu ministriju sadarbības izšķirošo nozīmi, ir aicinājusi Ministru kabinetu iesaistīties un īstenot aktīvu politisko vadību, kā arī regulāru robežas militārās stiprināšanas plāna izpildes pārraudzību.
“Austrumu robežas militārās stiprināšanas pasākumiem piešķirti 303 miljoni eiro, un darbi pie robežas stiprināšanas notiek kopš 2024. gada sākuma. Ir bijis pietiekami daudz laika, lai apzinātu riskus, un vēl ir laiks tos novērst, nodrošinot plānoto darbu pabeigšanu līdz 2028. gadam. Ceru, ka Valsts kontroles iesaiste palīdzēs padarīt Latvijas austrumu robežas militārās aizsardzības stiprināšanu par nepārprotamu valsts prioritāti un nodrošināt tās konsekventu īstenošanu visos atbildīgajos resoros,” piebilst G. Litvins.
Valsts kontrole situācijas izpētes ziņojumu nosūtījusi Valsts prezidentam, Ministru prezidentei, aizsardzības un finanšu ministriem, kā arī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājam un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājam.
Situācijas izpēte ir īsā laikā veikta faktu apkopošana par sabiedrībai aktuāliem jautājumiem, neizdarot secinājumus un nesniedzot ieteikumus. Piemēram, Valsts kontroles revīzijas ziņojums ietver konstatējumus, secinājumus un ieteikums, savukārt situācijas izpēte satur tikai konstatējumus.
Par lietderības revīziju
2024. gada 5. martā Ministru kabinets apstiprināja Latvijas austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu, bet kopš 2024. gada 23. jūlija austrumu robežas militārā stiprināšana noteikta kā viena no Nacionālo bruņoto spēku prioritārajām aizsardzības spējām.
Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas sniegto informāciju Austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāns ir daļa no Baltijas aizsardzības līnijas izveides, kas gar visu Krievijas un Baltkrievijas robežu ietvers Nacionālo bruņoto spēku vienību atbalsta punktu izveidi – aizsardzības pozīcijas karavīriem un nocietinātas aizsardzības pozīcijas, dažādus šķēršļus, prettanku grāvjus, munīcijas un mīnu noliktavas.
Apzinoties Baltijas aizsardzības līnijas būtisko nozīmi valsts aizsardzības spēju stiprināšanā, Valsts kontrole 2025. gada jūnijā uzsāka lietderības revīziju “Vai Latvijas austrumu robežas militārā stiprināšana norit atbilstoši plānam?”. Revīzijas mērķis ir izvērtēt, Latvijas austrumu robežas militārā stiprināšana un pretmobilitātes pasākumu īstenošana norit atbilstoši plānošanas dokumentiem, kā arī novērtēt progresu izvirzīto mērķu un rezultātu sasniegšanā.
Par Valsts kontroli
Latvijas Republikas Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde. Tās darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Valsts kontrole veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem – Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas INTOSAI standartiem (ISSAI), kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris. Atklājot trūkumus, Valsts kontrole sniedz ieteikumus to novēršanai, bet par iespējamiem likumpārkāpumiem informē tiesībaizsardzības iestādes.
