DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

VNĪ: par 332,8 tūkstošiem eiro nosolīta bijusī Latvijas Kino muzeja ēka Peitavas ielā 10, Rīgā

Attēlā: bijusī Latvijas Kino muzeja ēka Peitavas ielā 10, Rīgā.

Publicitātes foto.

Šodien noslēgušās deviņas valstij nevajadzīgo nekustamo īpašumu izsoles ar kopējo izsolīto vērtību 422 540 eiro, tostarp par 332 480 eiro nosolīta bijusī Latvijas Kino muzeja ēka Peitavas ielā 10, Rīgā, tās sākuma cena 302 480 eiro, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

Šogad februārī VNĪ pabeidza telpu pielāgošanu Latvijas Kino muzeja vajadzībām VNĪ vadībā atjaunotajā TabFab kvartālā Miera ielā, Rīgā un muzejs ir atvērts apmeklētājiem.

Nams Peitavas ielā 10, kur vairāk nekā 20 gadus atradās Latvijas Kino muzejs, uzcelts 1870. gadā un ir labā vai apmierinošā tehniskajā stāvoklī. Īpašumu veido zemesgabals 684 kvadrātmetru platībā un uz tā esošā administratīvā ēka ar kopējo platību 831,3 kvadrātmetri un noliktava ar kopējo platību 582,8 kvadrātmetri. Ēka pārdota kopā ar blakus esošo namu, kurā jaunajam īpašniekam būs iespēja realizēt savas ieceres.

Atbilstoši kapitālsabiedrības stratēģijai VNĪ ilgtermiņā uztur īpašumus, kas nepieciešami valsts pārvaldei, savukārt īpašumi, kuri publiskajām iestādēm ilgtermiņā nav nepieciešami un valstij rada zaudējumus, likumā noteiktajā kārtībā tiek pārdoti publiskas izsoles ceļā vai tiek izskatīta īpašumu nodošana citiem valdītājiem. Atsavināšana dod iespēju īpašumiem iegūt jaunu pielietojumu un valstij līdzekļus nozīmīgu projektu īstenošanai. Līdz š. g. beigām VNĪ plāno atsavināšanai virzīt arī nekustamos īpašumus Kapseļu ielā 18, Lāčplēša ielā 106, Rīgā, kā arī izziņota izsole īpašumam Klijānu ielā 7, Rīgā, kurā līdz 2025. gada oktobrim atradās Veselības inspekcija, kura pārcēlusies uz VNĪ pielāgotajām telpām pirmajā centralizētajā valsts biroju ēkā Talejas ielā 1, Rīgā. Ar valstij piederošajiem nekustamajiem īpašumiem, kuriem jau ir vai tuvākajā laikā VNĪ izsludinās izsoli, var iepazīties VNĪ tīmekļvietnē.

Laika gaitā Kino muzejs vairākkārt mainījis atrašanās vietu, tai skaitā izmantojis telpas gan Rīgas Videocentrā, gan bijušajā Nelegālās preses muzejā Krāslavas ielā, gan Kinofotofonodokumentu arhīvā, gan Rīgas Kinostudijā. No 2006. gada 19. maija kā valsts aģentūras “Nacionālais kino centrs” struktūrvienība Kino muzejs atgriezās tam sākotnēji paredzētajā adresē – Peitavas ielā 10 un kļuva par zīmolu Latvijas kultūrvidē.

2010. gadā Latvijas Kino muzejs valsts pārvaldes reformas ietvaros tika pievienots Latvijas Kultūras akadēmijai. 2020. gadā Latvijas Kino muzeja krājums ir pārcelies uz jaunām, īpaši pielāgotām telpām Muzeju krātuvē Pulka ielā 8, kur ir jaunā mājvieta 4 Latvijas muzeju krājumiem, tādējādi būtiski atvieglojot krājuma darbu. Kino muzeja stratēģija visus šos gadus bijusi piedāvāt augstas kvalitātes kultūras produktus, veidot un veicināt kvalitatīvu un daudzveidīgu audiovizuālo vidi un izglītotu, kompetentu auditoriju, nodrošinot kino zināšanu pieejamību.

Par VNĪ

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vadībā patlaban tiek īstenoti 110 projekti ar kopējām investīcijām 410 miljoni eiro. VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 411 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst ēkas 979 tūkstošu m2 platībā, kā arī zeme zem ēkām 6,27 miljonu m2 platībā, un 3203 zemes īpašumiem ar kopējo platību 8,94 miljonu m2 platībā. 2024. gadā VNĪ jau ceturto reizi saņēma Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta “Ilgtspējas indeksa” platīna godalgu, apliecinot nemainīgi augstu pārvaldības un uzņēmuma darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI