Ventspils valstspilsētas pašvaldība nekādā mērā nevar būt atbildīga par šī brīža situāciju ostā, jo tā to nekādi nevarēja ietekmēt. Ventspils valstspilsētas pašvaldība nav piedalījusies nevienā Ventspils brīvostas pārvaldes lēmumu pieņemšanā kopš 2020.gada janvāra.
Jāpaskaidro, ka laikā no 1995.gada līdz 2019.gadam Ventspils brīvostas pārvaldīšanā kopīgi darbojās gan valsts, gan Ventspils pašvaldības pārstāvji, un Ventspils Brīvostas pārvalde strādāja visos iespējamos ostas attīstīšanas virzienos. Rūpniecības attīstība Ventspils brīvostā bija visstraujākā starp Baltijas valstu ostām un ļoti augstu novērtēta starptautiski. Brīvostas teritorija aizņem vairāk nekā 42% no Ventspils pilsētas administratīvās teritorijas, un vairāk nekā 20 gadu laikā Ventspils brīvostas teritorija bija izveidota par vienu no valsts pievilcīgākajām vietām investoriem, uzbūvēti 6 jauni termināļi, no jauna uzbūvētas un rekonstruētas 22 komerciāli izmantojamas piestātnes, izbūvēti desmitiem hektāru kravas laukumu un desmitiem kilometru pievedceļu termināļiem un rūpnieciskajām zonām, uzbūvēti divi tilti, uzbūvētas deviņas un iesāktas vēl trīs rūpniecības ēkas. Radītas aptuveni 2000 jaunas darba vietas. No specializētas ostas Ventspils bija kļuvusi par konkurētspējīgu universālu ostu, un Ventspils daudzās rūpniecības jomās ir kļuvusi par līderi Latvijā, piemēram, mašīnbūves jomā un elektronikā. Iepriekšējos gados sekmīgi piesaistīto uzņēmumu darbība brīvostā nodrošina pilsētā nodarbinātību arī pašreizējās ostas darbības krīzes apstākļos. Apstrādes rūpniecības komersantu apgrozījums 2024. gadā uz 1 iedzīvotāju Ventspilī ir visaugstākais Latvijā.
Līdz 2019. gada nogalei publiskajā sfērā, ostās un pievedceļos kopā tika investēti gandrīz miljards eiro - 600 miljonus eiro privāto un ap 360 miljoniem eiro publisko līdzekļu ieguldījumu veidā, to skaitā, ap 40 miljoniem eiro ieguldīts rūpniecības attīstībā. Nevienā citā Latvijas ostā nav veiktas tik ievērojamas investīcijas sabiedriskajā īpašumā. Ventspils brīvostas pārvalde vienmēr ir pildījusi savas saistības attiecībā uz kredītu atmaksu. Šobrīd Ventspils Brīvostas pārvalde spēj samaksāt savus rēķinus tikai tāpēc, ka valdība ir atlikusi kredītsaistību atmaksu uz 4 gadiem.
Situācija Ventspils brīvostā krasi mainījās 2019. gada decembrī, kad to pilnībā savā pārvaldībā pārņēma valsts un tika uzsākta ostu pārvaldības reforma, kas turpinās nu jau sesto gadu bez redzamiem rezultātiem. Šajā laika posmā kravu apgrozījums Ventspils brīvostā ir krities 2,5 reizes - no 20,5 miljoniem tonnu uz 8,2 miljoniem tonnu gadā, nav realizēts neviens jauns ražošanas projekts un Ventspils brīvostas pārvalde nespēj segt savas saistības, ir apgrūtināti visi Brīvostas pārvaldes īpašumi, kā arī kustamā manta, tādējādi tai nav iespējas saņemt finanšu resursus attīstības projektu īstenošanai.
Ventspils ostas sekmīga attīstība ir iespējama tikai ciešā sadarbībā starp valsti un pašvaldību, kā tas bijis vēsturiski, tādēļ Ventspils valstspilsētas pašvaldība aicina Satiksmes ministriju uz konstruktīvu un mērķtiecīgu kopdarbu ostas nākotnes labā.
