Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem liekās ķermeņa masas izplatība Latvijā sasniedz 59,4%, kas ir būtiski augstāks rādītājs nekā Eiropas Savienībā (53%). Aptaukošanās ir viens no galvenajiem sirds un asinsvadu, onkoloģisko un vielmaiņas slimību riska faktoriem, tā ietekmē arī reproduktīvo veselību un būtiski saīsina veselīgi nodzīvoto mūža ilgumu.
“Aptaukošanās vairs nav tikai individuāla problēma — tā ir sabiedrības veselības krīze, kas prasa kompleksu un zinātnē balstītu rīcību. Daudzās pasaules valstīs cīnās ar liekā svara mazināšanas izaicinājumiem. Negatīvo tendenci varam ietekmēt ar mērķtiecīgu un sistemātisku pieeju paradumu maiņai - rīcības plānā ietverto pasākumu mērķis ir turpmāko gadu laikā apturēt liekā svara pieaugumu Latvijā. Eksperti ir izvirzījuši prioritātes – uzturs un fiziskās aktivitātes, bet visus līmeņus un pasākumus caurvij veselībpratība – zināšanas par veselīgu dzīvesveidu un prasmes to pielietot, kas motivē iedzīvotājus veikt veselīgu paradumu izvēli un veicinātu paradumu maiņu,” akcentē veselības ministrs Hosams Abu Meri.
Plāns veidots, ievērojot dzīves cikla pieeju, aptverot cilvēka veselības stiprināšanu no grūtniecības un bērnības līdz vecumdienām, un paredz trīs līmeņu profilaksi – primāro, sekundāro un terciāro. Īstenojot tā dēvēto “luksofora principu”, paredzēti pasākumi sabiedrības līmenī, mērķtiecīgs atbalsts riska grupām un ārstēšanas pieejamības uzlabošana pacientiem ar diagnosticētu aptaukošanos. Plānā liels uzsvars likts uz profilaktiskiem pasākumiem, lai novērstu liekā svara attīstību un līdz ar to mazinātu veselības sistēmas noslodzi nākotnē. Šāda pieeja saskan ar Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam mērķi – pagarināt labā veselībā nodzīvoto mūžu un samazināt priekšlaicīgu mirstību.
Rīcības plāns paredz virkni mērķētu pasākumu, kas aptver gan profilakses, gan ārstēšanas aspektus, lai mazinātu liekā svara un aptaukošanās izplatību Latvijā. Pirmkārt, plānots stiprināt sabiedrības izpratni par veselīgu dzīvesveidu, veicot informatīvas kampaņas, kas vērstas uz uztura paradumu uzlabošanu, fizisko aktivitāšu veicināšanu un veselības pratības celšanu. Vienlaikus tiks attīstīti pakalpojumi, kas sniedz atbalstu dzīvesveida maiņai, tostarp uztura speciālistu pieejamība primārajā veselības aprūpē.
Svarīgs uzsvars likts uz bērnu un jauniešu veselības veicināšanu, paredzot uzlabojumus izglītības iestāžu ēdināšanas kvalitātē, kā arī fizisko aktivitāšu integrēšanu ikdienas mācību procesā. Tiks pilnveidoti arī normatīvie akti, lai nodrošinātu veselīgāku pārtikas produktu pieejamību skolās un veicinātu veselīgu izvēli.
Plānā ietverti arī pasākumi veselības aprūpes sistēmas stiprināšanai, tostarp agrīnas diagnostikas un ārstēšanas pieejamības uzlabošanai cilvēkiem ar lieko svaru vai aptaukošanos. Paredzēts izstrādāt algoritmus un vadlīnijas veselības aprūpes speciālistiem, lai nodrošinātu vienotu pieeju pacientu aprūpei. Tāpat paredzēta datu uzlabošana un monitoringa sistēmas pilnveide, lai sekotu līdzi situācijas attīstībai un novērtētu pasākumu efektivitāti.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) aplēses liecina, ka viens ieguldīts eiro liekā svara profilaksē sniedz vairāk nekā pieckāršu ekonomisko atdevi, pateicoties samazinātām veselības aprūpes izmaksām un ilgākam darba spējīgam mūžam.
Latvijā ar lieko svaru saistīto slimību ārstēšanai tiek izlietoti aptuveni 6% no kopējā veselības nozares budžeta, un šīs tendences neierobežošana nākotnē radītu ievērojamu ietekmi uz ekonomiku.
Plāna izstrādē un sabiedriskajā apspriedē piedalījās pārstāvji no veselības aprūpes profesionālo organizāciju, pārtikas un sporta nozares, izglītības iestādēm un nevalstiskā sektora. Iesaistītās organizācijas – tostarp Latvijas Ģimenes ārstu asociācija, Diētas un uztura speciālistu asociācija, Pārtikas uzņēmumu federācija, kā arī Latvijas Endokrinologu asociācija – uzsvēra nepieciešamību pēc ilgtspējīgas un koordinētas rīcības.
Plānā paredzētie pasākumi tiks īstenoti pieejamā budžeta ietvaros, piesaistot papildu finansējumu no Eiropas Savienības struktūrfondiem un citiem ārējiem finanšu instrumentiem.
Pasākumu īstenošanā paredzēta sadarbība starp ministrijām un citām iestādēm, kā arī sabiedriskajām organizācijām.
Plāns ir daļa no valsts veselības politikas stratēģiskās ievirzes, kas noteikta Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam, un papildina citus veselības politikas plānus, kā arī atbilst starptautiskajiem principiem un rekomendācijām.
