“Izdienas pensiju reforma ir jāveic, taču tai jābūt pārdomātai, lai, sasniedzot izdienas pensijas vecumu, valsts nodrošinātu visas sociālās garantijas karavīriem, kuri savu dzīvi veltījuši Latvijas aizsardzībai. Pakāpeniski palielināsim nepieciešamā izdienas stāža slieksni, lai stiprinātu sistēmas ilgtspēju. Tāpat grozījumi paredz izmaiņas izdienas pensiju regulējumā, nosakot augstākās prasības karavīru darba stāžam, kas ilgtermiņā radīs arī ekonomisko ieguvumu valstij,” norāda aizsardzības ministrs Andris Sprūds.
“Grozījumi Militārā dienesta likumā” izstrādāti Ministru kabineta uzdevumā. Tie paredz karavīru aktīvā militārā dienesta pildīšanai noteiktā maksimālā vecuma pakāpenisku palielināšanu, ņemot vērā karavīru dienesta pakāpju specifiku. Proti, kareivjiem un leitnantiem maksimālais vecums paliek bez izmaiņām, tāpat bez izmaiņām paliek arī augstāko virsnieku maksimālais vecums, jo tas jau ir vienādots ar vecuma slieksni valsts vispārējās pensijas piešķiršanai – 65 gadiem. Savukārt pārējiem karavīriem maksimālais vecums dienesta pakāpē pieaug amplitūdā no 1 līdz 5 gadiem atkarībā no karavīra dienesta pakāpes.
Savukārt “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā” paredz vairākas izmaiņās izdienas pensiju regulējumā. Papildu likumprojekts paredz precizēt Militārpersonu izdienas pensiju likuma regulējumu, tajā skaidri norādot, ka izdienas pensijas izmaksa tiek pārtraukta, ja izdienas pensijas saņēmējs no jauna uzsāk dienestu (darbu) jebkurā profesijā (amatā), kas dod tiesības uz izdienas pensiju.
Minētās izmaiņas abos likumprojektos neattieksies uz militārpersonām, kuras attiecīgo likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdī jau būs ieguvušas tiesības uz izdienas pensiju.
Grozījumi stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī.
Jau ziņots, ka 2. septembrī Ministru kabinets konceptuāli apstiprināja Valsts kancelejas sagatavoto priekšlikumu izdienas pensiju sistēmas pilnveidei, piedāvājot būtiskas izmaiņas, lai sistēmu aktualizētu, modernizētu un padarītu taisnīgāku un ilgtspējīgāku.
