“Plānoto grozījumu mērķis ir veicināt jaunu finanšu tirgus dalībnieku ienākšanu Latvijā un vidējā un ilgtermiņā samazināt kredītiestāžu un krājaizdevu sabiedrību izmaksas. Vienlaikus tie stiprinās noguldījumu garantiju fonda finansēšanas stabilitāti, mazinās administratīvo slogu un uzlabos fonda dalībnieku konkurētspēju,” iepriekš norādīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša.
Grozījumi paredz atcelt jaundibinātām kredītiestādēm un krājaizdevumu sabiedrībām noteikto vienreizējo sākotnējo maksājumu noguldījumu garantiju fondā pēc licences saņemšanas, tādējādi mazinot finansiālos šķēršļus jaunu dalībnieku ienākšanai tirgū. Vienlaikus plānots ieviest skaidrāku un prognozējamāku kārtību maksājumu aprēķināšanai, nosakot arī līmeni, pēc kura sasniegšanas iemaksas fondā tiek apturētas.
Likuma grozījumi paredz noteikt noguldījumu garantiju fonda mērķapjomu trīs procentu apmērā no fonda dalībnieku segto noguldījumu kopsummas, tādējādi pirmo reizi nosakot skaidru augšējo robežu obligātajām iemaksām. Tas ļaus kredītiestādēm un krājaizdevumu sabiedrībām precīzāk plānot savus izdevumus un mazinās maksājumu slogu pēc mērķapjoma sasniegšanas.
Tāpat paredzēts deleģēt maksājumu aprēķināšanas un veikšanas tehnisko regulējumu noteikt Latvijas Bankai, nodrošinot stabilu, paredzamu un vienotu fonda finansēšanas kārtību visa gada garumā. Vienlaikus likumā saglabāti pamatprincipi un mērķapjomi, kā arī nodrošināta atbilstība Eiropas Savienības prasībām.
Ar grozījumiem plānots arī ļaut fonda pārvaldīšanā gūtos ienākumus izmantot tā darbības un garantētās atlīdzības sistēmas izdevumu segšanai. Tas samazinās finanšu tirgus dalībnieku papildu maksājumus un veicinās efektīvāku sistēmas darbību.
Lai izmaiņas stātos spēkā, Saeimai tās vēl jāpieņem otrajā – galīgajā – lasījumā.
