Ne Valsts policijai (VP), ne Valsts robežsardzei (VRS) pašlaik nav tiesiskas iespējas bezpilota lidaparātu piespiedu nosēdināšanai vai iznīcināšanai, tāpat arī neitralizēšanai, izmantot speciālos radiolīdzekļus jeb dronu signālu slāpētājus. Šobrīd šādas tiesības ir tikai valsts drošības iestādēm un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Praksē VP parasti atbalstu lūdz Militārajai policijai, pamatojoties uz noslēgto Sadarbības līgumu bezpilota gaisa kuģu pārvaldības jomā, lai liela mēroga publiskajos pasākumos nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību, kā arī operatīvās darbības pasākumu drošības nodrošināšanai, valsts un ārvalsts augstāko amatpersonu vizīšu laikā auto kolonnas pavadīšanai un citos pasākumos, lai novērstu personas apdraudošus bezpilota gaisa kuģa lidojumus. Tādējādi, ņemot vērā, ka nereti minētie pasākumi ir ilgstoši un VP nevar patstāvīgi izmantot Militārās policijas rīcībā esošās bezpilota gaisa kuģu pretdarbības iekārtas, var tikt ietekmēta Militārās policijas savlaicīga dienesta pienākumu izpilde.
Jānorāda, ka bezpilota lidaparātu sistēmu tehnoloģijas pēdējos gados ļoti strauji attīstās, kas sekmē šo ierīču izmantošanu gan valsts, gan privātajā sektorā, gan arī pretlikumīgiem mērķiem. VP ikdienā veic bezpilota lidaparātu lidojumu uzraudzību, izmantojot tehniskos līdzekļus (uztveršanas iekārtas), kas ļauj fiksēt to lidojumu maršrutus un tālvadības pilotu atrašanās vietu. Piemēram, laika posmā no 2022. gada līdz šim brīdim ir fiksēti vairāk kā 2100 pārkāpumi, kas saistīti ar bezpilota lidaparātu izmantošanu, no tiem vairāk kā pusi ir fiksējusi VP un apmēram 10% no pārkāpumiem ir uzskatāmi par ļoti rupjiem un publisko telpu apdraudošiem.
Identificējot bezpilota lidaparātu aizliegtā gaisa telpas zonā vai pie kritiskās infrastruktūras objektiem, parasti nav iespējams noteikt vai lidojuma mērķis ir ļaunprātīgs, aiz neuzmanības, pilota kļūdas vai ierobežojumu nepārzināšanas dēļ. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, tiesībaizsardzības iestādēm šādi lidojumi būtu uzskatāmi par apdraudošiem.
