“Kirholmas kauja parādīja, ka pat skaitliski mazāks, bet vienots un labi sagatavots spēks spēj gūt uzvaru pār daudz lielāku pretinieku. Tā atgādina par pašaizliedzību, nelokāmību un uzticību savai valstij un sabiedrotajiem. Šīs vērtības – ticība, brīvība un drosme – ir aktuālas arī mūsdienu drošības izaicinājumos. Mūsdienās Latviju un Poliju vieno ne tikai vēsturiskā atmiņa, bet arī kopīga atbildība par NATO vienotību un Eiropas drošību,” uzsver aizsardzības ministrs Andris Sprūds.
Kirholmas kauja norisinājās 1605. gada 27. septembrī starp Poliju–Lietuvu un Zviedriju. Šī kauja saistāma ar 1600.–1629. gada poļu–zviedru karu Latvijas teritorijā, kurā abas lielvalstis cīnījās par dominanci Baltijas jūras austrumu krastā. Kirholmas kauja tiek uzskatīta par vienu no spilgtākajām Polijas–Lietuvas apvienotās valsts militārajām uzvarām. Šajā kaujā Zviedrijas karaļa Kārļa IX komandēto karaspēku pie Salaspils uzvarēja trīsreiz mazākais Polijas–Lietuvas un Kurzemes hercogistes karaspēks.
1995. gadā pēc Zviedrijas vēstniecības un Latvijas Kultūras fonda iniciatīvas Salaspilī tika uzstādīts šīs kaujas atcerei veltīts piemiņas akmens par godu tam, ka kaujas laikā Zviedrijas karaļa Kārļa IX dzīvību pašaizliedzīgi izglābis vidzemnieks Heinrihs Vrede. 1996. gadā pēc Polijas vēstniecības iniciatīvas tika uzstādīts otrs piemiņas akmens, kam 2005. gadā tika pievienots Kurzemes hercogistes ģerbonis.
Atceres pasākumā uzstāsies Polijas Republikas Bruņoto spēku orķestris, Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestris. Apmeklētājus priecēs Kirholmas kaujas vēsturiskā rekonstrukcija, bruņinieku dziesmu koncerts, 17. gs. deju izrāde un citi priekšnesumi. Tāpat pasākuma viesi varēs iepazīties ar NATO militārā aprīkojuma izstādi un dažādām militārās vēstures ekspozīcijām.
