Piešķirtais finansējums tiks izmantots neparedzētiem būvdarbiem, ņemot vērā atklājumus demontāžas darbu gaitā, lai uzlabotu ēkas konstruktīvo stāvokli, kā arī iepriekš plānotajiem un līgumā paredzētiem atsevišķiem darbiem, kas netika sākotnēji pielīgti ierobežotā finansējuma dēļ, tai skaitā 2021. gadā izstrādātā būvprojekta pielāgošanai mūsdienu ēku lietošanas un apsaimniekošanas vajadzībām un drošības standartiem, ņemot vērā to, ka pēdējo gadu laikā būtiski mainījušies ēku lietošanas un uzturēšanas nosacījumi.
“Būvniecības darbu veikšana vēsturiskajās ēkās vienmēr ir izaicinājumu pilns process un, lai arī cik rūpīgi plānotu izmaksas, termiņus un riskus, neparedzēti apstākļi ir neizbēgami. Turklāt jāņem vērā, ka kopš 2020. gada sākuma, kad izstāžu zāle “Arsenāls” pārtrauca publisko darbību un gaidījusi iespēju tikt atjaunotai, ēka bijusi tehniski neizmantojama un tās tehniskais stāvoklis ar katru gadu ir tikai pasliktinājies. Lai pilnvērtīgi atjaunotu un saglabātu ēkas vēsturiskās vērtības, saglabājot ēkas autentiskumu un uzlabojot tās funkcionalitāti, vienlaikus nodrošinot mākslas darbu glabāšanas prasībām atbilstošus apstākļus, nepieciešamie ieguldījumi ēkas pārbūvei un restaurācijai laika gaitā ir pieauguši,” norāda J. Gavrilova.
Izstāžu zālē “Arsenāls” patlaban notiek jumta demontāžas darbi, kurus plānots pabeigt līdz šī gada oktobra beigām. Pabeigta būvprojekta izstrāde un tapis būvprojekta dokumentācijas digitāls modelis, izmantojot BIM metodoloģiju un veicot uzlabojumus iepriekš PS “AD SPATIUM” izstrādātos būvprojekta risinājumos.
Atbilstoši būvprojektam atjaunošanas gaitā paredzēts veikt restaurācijas darbus, kā arī ēkas nesošo konstrukciju, tajā skaitā jumta, starpsienu, pagraba u.c. pārbūves darbus, iekšējās apdares darbus, inženiertīklu, tajā skaitā ventilācijas, apkures, klimata kontroles, elektroapgādes, vājstrāvu, vadības un automatizācijas sistēmu, apskaņošanas sistēmas, apsardzes signalizācijas, elektronisko sakaru tīklu, kā arī videonovērošanas izbūves darbus. Plānots uzstādīt arī ventilācijas un klimata kontroles sistēmas, lai radītu piemērotus apstākļus mākslas darbu eksponēšanai un uzglabāšanai, kā arī nodrošinot komfortu ēkas visplašākā spektra lietotājiem.
Paralēli darbiem “Arsenāla” iekštelpās ir uzsākti lietus ūdens tīklu izbūves darbi sānpagalmā starp Saeimas namu un Arsenāla ēku, pieslēdzot ārējo lietus ūdens sistēmu centrālajai lietus ūdens novadīšanas sistēmai, tādējādi risinot mitruma problēmas pagraba telpās. Lai uzlabotu pieejamību, 2026. gadā plānota Torņa ielas pārbūve posmā no Jēkaba ielas līdz Arsenāla ielai. Torņa ielas pārbūves darbi veicinās ceļu un ietvju kvalitātes uzlabošanu, padarot piekļuvi izstāžu zālei ērtāku un drošāku visiem apmeklētājiem.
Būvdarbus paredzēts pabeigt 2027. gada nogalē. Par būvdarbu veikšanu noslēgts līgums ar PS "P un S Būvniecība" par līgumcenu 13 629 031,97 EUR bez PVN (PVN 2 862 096,71 EUR). Projekta kopējais finansējums ar apropriācijas pārdali ir 19 564 108,06 EUR ar PVN, no kuriem 15 082 491,85 EUR ERAF finansējums.
“Arsenāls” pārbūves un restaurācijas projekts tiek finansēts no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” 5.1.1.5. pasākuma “Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to piekļūstamību, attīstot kultūras pakalpojumus”.
“Arsenāls” ir klasicisma arhitektūras paraugs un atjaunošanas projekts ir daļa no Kultūras ministrijas virzītā normatīvā regulējuma unikālu valsts nozīmes kultūras pieminekļu saglabāšanai, kas atrodas pilsētbūvniecības piemineklī “Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs” un vienlaicīgi UNESCO pasaules kultūras un dabas mantojuma vietas “Rīgas vēsturiskais centrs” teritorijā. Šī projekta ietvaros plānots attīstīt piecus objektus Rīgas vēsturiskajā centrā – Lielo ģildi, “Arsenālu”, Vaļņu ielu un tās apkārtni, Daugavas gāti, kā arī izveidot Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspozīcijas Rīgas pilī.
Par VNĪ
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vadībā patlaban tiek īstenoti 110 projekti ar kopējām investīcijām 410 miljoni eiro. VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību kopumā 3530 nekustamajiem īpašumiem, to skaitā, 390 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst ēkas 963 tūkstošu m2 platībā, kā arī zeme zem ēkām 6,21 miljonu m2 platībā, un 3 140 zemes īpašumiem ar kopējo platību 8.66 miljonu m2 platībā. 2024.gadā VNĪ jau ceturto reizi saņēma Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta “Ilgtspējas indeksa” platīna godalgu, apliecinot nemainīgi augstu pārvaldības un uzņēmuma darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.