Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka deviņi Latvijas novadi un divas valstspilsētas savas ikdienas aizvada, atrodoties tiešā agresora tuvumā. Pierobežā dzīvojošie ik dienu ir pakļauti dažādiem hibrīdkara apdraudējumiem un dezinformācijai, tāpēc mūsu politikai attiecībā uz pierobežu ir jābūt pilnīgi skaidrai. “Mēs nedrīkstam pieļaut situāciju, ka cilvēki pamet pierobežu un teritorijas paliek neapdzīvotas. Ir jāspēj radīt apstākļi, kuri, neraugoties uz sarežģījumiem, rada vēlmi turpināt biznesu un dzīvi pierobežā,” uzsvēra D. Mieriņa.
D. Mieriņa atzīmēja, ka šī konference notiek laikā, kad NATO uzsākusi savu misiju “Austrumu sardze”, un tas vienlaikus ir skaidrs apliecinājums mūsu iedzīvotājiem – austrumu pierobežas cilvēki, īpašumi un bizness ir drošībā un tiek pasargāti. Neraugoties uz ģeopolitiskajiem izaicinājumiem un ekonomiskajiem riskiem, Latgalei piemīt spēcīga kultūras identitāte, bagātīga daba un potenciāls tūrisma nozarē. Tiek norādīts arī uz Latgales kā ilgtspējīgu investīciju piesaistes vietu, sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
Saeimas Latgales apakškomisijas priekšsēdētājs Edmunds Teirumnieks uzsvēra, ka austrumu pierobežas rīcības plāns ir apliecinājis nepieciešamību valsts institūcijām uzlabot savstarpējo komunikāciju un pilnveidot plānošanas dokumentu izstrādes procesus. Plānā iekļautās aktivitātes ir būtiskas reģiona attīstībai. Sagaidām arī vietējo uzņēmēju aktīvāku iesaisti pierobežas ekonomikas stiprināšanā – gan preču ražošanas jomā, gan citos uzņēmējdarbības virzienos, norādīja E. Teirumnieks. Viņš arī īpaši akcentēja Latgales kultūras un latgaliešu valodas mantojuma nozīmi: “Šīs vērtības ir jāstiprina un jāsaglabā, jo tās veido neatņemamu mūsu valsts kultūras identitātes daļu.” E. Teirumnieks apliecināja, ka apakškomisija aktīvi iesaistīsies arī nākamā plāna izstrādē, lai nodrošinātu tā praktisko lietderību pierobežas iedzīvotājiem.
Konference norisinās trīs daļās, un pirmā no tām ir veltīta drošībai, otrā – sociālekonomiskajai attīstībai, bet trešā – cilvēkresursiem un demogrāfijai austrumu pierobežā. Dalībnieki diskutē par austrumu ārējās robežas stiprināšanu, dezinformācijas apkarošanu, Latgales reģiona izaugsmes iespējām un izaicinājumiem, Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas attīstību, kā arī par Austrumlatvijas iedzīvotāju skaitu un tā izmaiņām pēdējos 100 gados. Konferencē piedalās deputāti, pierobežas pašvaldību pārstāvji, reģionālās attīstības eksperti un pētnieki, ekonomisti, uzņēmēji, atbildīgo ministriju un iestāžu pārstāvji, aizsardzības nozares lietpratēji, pierobežas žurnālisti.
Austrumu pierobežas rīcības plāns izstrādāts, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju Eiropas Savienības austrumu pierobežā pēc Krievijas sāktā pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu un pierobežas sociālekonomiskos izaicinājumus. Tas iekļauj virkni iniciatīvu tādās reģiona ilgtspējīgai attīstībai būtiskās jomās kā drošība, ekonomika un cilvēkresursi. Ministru kabinets šo plānu apstiprināja šī gada 14.janvārī.
Latgales reģions un Alūksnes novada pašvaldība ir arī Eiropas Savienības un NATO ārējā robeža. Līdz ar to šī brīža ģeopolitiskajā situācijā jāpievērš daudz lielāka uzmanība Austrumu pierobežai, lai reģionā dzīvojošie iedzīvotāji justos droši ar vēlmi dzīvot un strādāt Latvijā.
Eiropas Savienības un NATO valstu kopējais robežas garums ar agresorvalstīm ir 2866 kilometri. No tiem 457 kilometri ir Latvijas austrumu pierobeža.
