Drošība veselības aprūpē ir daudz plašāks jēdziens par riska mazināšanu, drošām procedūrām vai tehnoloģijām. Tā ietver arī sievietes grūtniecības un dzemdību pieredzi, emocionālo atbalstu un uzticamu sadarbību ar speciālistiem. Šie faktori būtiski ietekmē gan mātes, gan bērna veselību, kā arī sabiedrības uzticēšanos veselības aprūpes sistēmai kopumā.
“Pozitīva dzemdību pieredze ir tikpat būtisks veselības aprūpes sniedzēju mērķis kā kvalitatīva un droša dzemdību palīdzība, īpaši uz sievieti centrētas aprūpes modelī. Cieņpilna vide un atvērta komunikācija ir pacientu drošības stūrakmens. Dzemdību un jaundzimušā aprūpē būtiski, lai sieviete justos droši paust savas sajūtas un bažas, jo arī šķietami nebūtisks simptoms var liecināt par nopietniem sarežģījumiem. Laikā, kad valstij svarīgi uzlabot demogrāfisko situāciju, īpaša nozīme ir veiksmīgai sadarbībai ar medicīnas personālu – tā vairo uzticēšanos veselības aprūpei un mazina šķēršļus vēlmei radīt bērnus,” uzsver Elizabete Ārgale, ginekoloģe, dzemdību speciāliste un Rīgas Stradiņa universitātes docētāja.
Šīs dienas ietvaros Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) rīkoja diskusiju “Droša veselības aprūpe no pirmās dzīves dienas: atbildība un sadarbība”, kurā tika aplūkoti vairāki nozīmīgi aspekti:
- droša aprūpe grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību laikā, izaicinājumi un uzlabojumu iespējas;
- multidisciplināras komandas un sadarbības nozīme;
- vecāku iesaiste un uzticēšanās veidošana;
- speciālistu izglītība un inovācijas nākotnē.
Diskusijā piedalījās pārstāvji no Slimību profilakses un kontroles centra, Latvijas Vecmāšu asociācijas, Rīgas Stradiņa universitātes Māszinību un dzemdību aprūpes katedras, Latvijas Neonatologu biedrības, dzemdību speciālisti un ginekologi.
