Jūlijā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 0,1% lielāka nekā pirms gada. Savukārt imports pieauga par 5,7% un tirdzniecības deficīts jūnijā gada griezumā sastādīja 14,6%.
Kopumā 2025. gada septiņos mēnešos preču eksports faktiskajās cenās bija par 3,6% lielāks nekā pirms gada, savukārt preču imports šajā laika posmā pieauga par 7,7%.
Gada griezumā straujāk auga farmācijas produktu, piena produktu un elektroierīču un iekārtu eksporta vērtība. Pieauga arī apavu, sauszemes transportlīdzekļu un tekstila apģērba eksports. Savukārt samazinājās dzelzs un tērauda, graudaugu un minerālo produktu eksporta vērtība.
Šī gada jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūliju, eksports uz ES valstīm pieauga par 2,3%. Eksporta vērtība straujāk auga uz Lietuvu (transportlīdzekļi, piena produkti), Spāniju (transportlīdzekļi) un Franciju (elektroierīces), savukārt samazinājās uz Somiju (koksne, minerālie produkti) un Nīderlandi (ķīmiskie produkti).
Eksporta apjomi pieauga arī uz NVS valstīm – par 9,2%, tostarp salīdzinoši straujš eksporta pieaugums bija vērojams uz Krieviju – par 11,8%. To noteica būtisks apģērba un apavu eksporta vērtības palielinājums (kopumā par 18 milj. EUR). Aptuveni trešdaļu no eksporta uz Krieviju joprojām veido dažādu alkoholisko dzērienu eksports. Gada septiņos mēnešos kopumā eksports uz Krieviju bija par 10% mazāks nekā pirms gada un paredzams, ka tas arvien turpinās sarukt. Jūlijā pieauga arī dzērienu eksports uz Baltkrieviju.
Jūlijā par 10% samazinājās eksports uz pārējām valstīm. Saruka eksports uz Turciju (dzelzs un tērauds), Nigēriju (graudaugi) un ASV(koksne, jaukti ķīmiskie produkti), bet pieauga uz Apvienoto Karalisti (koksne).
Jūlijā gada griezumā importa pieaugumu pozitīvi ietekmēja mehānismu un ierīču, elektroierīču un iekārtu, kā arī farmācijas produktu importa vērtības kāpums. Savukārt samazinājās minerālo produktu imports.
