ĪSUMĀ
- Pašvaldībās piešķirtie atvieglojumi ir dažādi – izlases pašvaldībās 39 unikāli atvieglojumi, kas šīm pašvaldībām izmaksā 66,2 milj. eiro gadā jeb vidēji 5 % no pašvaldību budžetiem.
- Atvieglojumu administrēšanas izmaksu noteikšanā ir nepilnības un nav skaidri sagaidāmie rezultāti.
- AVIS izveidošanā izlietoti jau 2,7 milj. eiro, un vēl 2,9 milj. eiro tiks ieguldīti no ANM līdzekļiem. AVIS uzturēšanai no valsts budžeta ik gadu būs nepieciešami vismaz 460 tūkst. eiro.
- Pašvaldības AVIS neizmanto tehnisku risinājumu un finansējuma trūkuma dēļ.
- Pastāv būtiski valsts atbalsta un konkurences riski turpmākai AVIS attīstībai un 2,9 milj. eiro likumīgai un lietderīgai izmantošanai no ANM līdzekļiem.
“Dažādie piešķirtie atvieglojumi var kalpot par būtisku instrumentu pašvaldībām svarīgu mērķu sasniegšanai. Tomēr ir svarīgi, lai pašvaldības rīkotos atbildīgi – skaidri nosakot atvieglojuma mērķi, izvērtējot, vai administrēšanas izmaksas nepārsniedz ieguvumus un nerada birokrātisko slogu saņēmējiem, periodiski pārliecinātos, vai konkrētais atbalsts vēl joprojām sniedz sabiedrībai plānoto labumu un ir saskaņā ar pašvaldības attīstības plāniem. Revīzijā konstatējām, ka izlases pašvaldībās bieži vien nav noteikts, ko ar konkrēto atvieglojumu vēlas panākt un kāpēc atvieglojuma apmērs ir tieši šāds. Turklāt pašvaldībās trūkst priekšnosacījumu atbildīgai atvieglojumu plānošanai – finansējums bieži tiek noteikts, balstoties tikai uz iepriekšējā gada izpildi, nevis uz faktiski nepieciešamo līdzekļu apmēru atvieglojumu piešķiršanai kārtējam gadam un izmaiņām iedzīvotāju mērķa grupās,” norāda Valsts kontroles padomes loceklis Oskars Erdmanis.
Pašvaldībās noteiktie atvieglojumi ir dažādi
Kopumā sešās revīzijas izlasē iekļautajās pašvaldībās (Tukuma, Olaines, Ropažu, Bauskas novads un Rēzeknes un Jūrmalas valstspilsēta) ir sastopami 39 unikāli atvieglojumu veidi. Piemēram, braukšanas maksas, ēdināšanas maksas atvieglojums; pabalsti jaundzimušā aprūpei, nozīmīgā dzīves jubilejā, valsts svētkos; dažādu nodevu atvieglojumi; atlaides sporta infrastruktūras izmantošanai, maksai par laulības ceremoniju.
Izlases pašvaldībās noteikto atvieglojumu daudzveidība apliecina vēlmi sniegt dažādus labumus saviem iedzīvotājiem. Taču tas prasa lielus finanšu resursus un liek sabalansēt tos ar citām pašvaldības funkcijām, piemēram, ceļu un infrastruktūras uzturēšanu.
Revīzijā konstatēts, ka 2022.–2024. gadā šīs pašvaldības kopumā 149 atvieglojumiem izlietojušas 66,2 milj. eiro, kas ir vidēji 5 % no ikgadējā budžeta. Tomēr tikai 13 jeb 9 % no tiem ir noteikti ar attiecīgo atvieglojumu sasniedzamie rezultāti, piemēram, deklarēto iedzīvotāju skaita pieaugums, izglītojamo skaita īpatsvars, izmešu samazinājums. Turklāt tikai 51 % atvieglojumu tiek apzināts tā saņēmēju faktiskais mērķa grupas lielums, lai gan tieši tas ir pamats atbalsta piešķiršanai un nepieciešamā finansējuma plānošanai.
Atvieglojumu administrēšanas izmaksas netiek aprēķinātas
Lai nodrošinātu caurskatāmu līdzekļu izlietojumu, pašvaldībām, piešķirot atvieglojumus, jānosaka ne tikai ekonomiski pamatots to apmērs, bet arī jāvērtē administrēšanas izmaksas. Tomēr revīzijā- apskatītajās pašvaldībās konstatēts, ka 124 jeb 83 % gadījumu nav skaidrs, kāpēc ir noteikts tieši šāds atvieglojumu apmērs, tādēļ pašvaldības nespēj savlaicīgi to pārskatīt atbilstoši ekonomiskajai situācijai. Savukārt 147 jeb 99 % atvieglojumu nav apzinātas administrēšanas izmaksas, tāpēc pašvaldības nevar analizēt šo izmaksu samērīgumu.
“Lai noskaidrotu atvieglojumu administrēšanas izmaksas, lūdzām pašvaldībām sagatavot aplēses par 23 atvieglojumiem. Analizējot iesniegto informāciju, konstatējām, ka pašvaldībās būtiski atšķiras gan atvieglojumu piešķiršanā iesaistīto darbinieku skaits, gan izmaksas viena veida atvieglojumiem. Piemēram, pabalsta apaļā dzīves jubilejā administrēšanā tiek iesaistīti no četriem līdz 13 darbiniekiem, veidojot izmaksas no 58,05 eiro gadā, ja personai tiek veikts pārskaitījums, līdz pat 24 830,66 eiro gadā, ja persona tiek svinīgi apsveikta klātienē dzīvesvietā,” atklāj O. Erdmanis.
AVIS – obligāta, bet netiek izmantota
VARAM izveidoja AVIS ar mērķi samazināt administratīvo slogu valsts un pašvaldību atvieglojumu administrēšanā, uzlabot budžeta plānošanu un nodrošināt iespēju analizēt, kā tiek īstenota valsts un pašvaldību politika. Sistēma paredzēta arī tam, lai iedzīvotāji vienuviet varētu pārvaldīt savus atvieglojumus. AVIS ir tieši minēta valdības rīcības plānā, un tās ieviešana ir cieši saistīta ar vairākām VARAM darbības stratēģijas 2024.–2027. gadam prioritātēm digitālās transformācijas jomā.
VARAM AVIS izstrādē ir ieguldījusi jau 2,7 milj. eiro, taču pašvaldības to faktiski neizmanto. AVIS uzturēšanai no valsts budžeta ik gadu būs nepieciešami vismaz 460 tūkst. eiro.
“AVIS izmantošana nav pašvaldību brīvprātīga izvēle. Saskaņā ar AVIS likumu tas ir obligāts pienākums no 2024. gada 1. novembra. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija nav veikusi nepieciešamās darbības un pietiekami koordinējusi sadarbību ar pašvaldībām par AVIS izstrādi un ieviešanu, lai tās varētu laikus, ērti un bez lieliem finanšu ieguldījumiem sākt lietot sistēmu. Tikai Liepājas valstspilsētas pašvaldība kopš 2025. gada janvāra ir uzsākusi AVIS lietošanu vienam atvieglojumam, taču pašvaldībai tas aizņēma vairāk nekā divus gadus. Jāpiebilst, ka pat pusgadu pēc obligātā AVIS lietošanas uzsākšanas termiņa nebija izstrādāta ceļa karte pašvaldībām, proti, kas pašvaldībām jādara, lai uzsāktu lietot AVIS. Nav arī izveidots vienots tehniskais risinājums pašvaldību atvieglojumu integrēšanai AVIS,” uzsver O. Erdmanis.
Revīzijā konstatēts, ka nav skaidri noteikts, kuriem pašvaldību atvieglojumiem ir obligāti lietojama AVIS. Līdz ar to, Valsts kontroles ieskatā, tikai pēc visu atvieglojumu identificēšanas, izvērtēšanas, prioritizēšanas, administrēšanas procesu standartizēšanas un izmaksu apzināšanas prasība par obligātu AVIS izmantošanu būtu pamatota un lietderīga.
Šobrīd ar valsts piedāvāto ieviešanas atbalstu pašvaldībām – 2,9 milj. eiro no Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) līdzekļiem – nepietiek, jo tikai 12 pašvaldību pieteikumi vien veido 96 % no šīs summas. Turklāt pretēji sākotnēji cerētajam ietaupījumam pašvaldībām būs jāsedz būtiskas papildu izmaksas, lai integrētos AVIS – viena atvieglojuma integrēšana var izmaksāt līdz pat 478 tūkst. eiro vienai pašvaldībai.
Ņemot vērā, ka AVIS ieviešana šobrīd aktīvi turpinās un tiek slēgti līgumi par ANM finansējuma izmantošanu, Valsts kontrole vērš Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas uzmanību uz to, ka atbilstoši ANM atbalsta nosacījumiem jānodrošina kontrole pār tāda integrācijas risinājuma izstrādi, risinājuma koda piegādi un nodošanu izmantošanai citām pašvaldībām, kas veicinātu tā atkalizmantošanu jaunu pašvaldību integrēšanai ar AVIS.
Bez būtiskām izmaiņām AVIS ieviešanā un atbalsta mehānismos būs augsts risks, ka arī turpmākie ieguldījumi būs neveiksmīgi un netiks sasniegti ne plānotie ietaupījumus 4,6 milj. eiro 2024. un 2025. gadā, ne ilgtermiņa ietaupījumi 30,4 milj. eiro 10 gadu laikā. Tā kā AVIS ieviešana šobrīd aktīvi turpinās, Valsts kontrole sekos līdzi pašlaik un turpmāk veikto ieguldījumu likumībai un lietderībai.
O. Erdmanis vērš uzmanību: “AVIS veiksmīga darbība nav tikai VARAM atbildība. Tā ir kopīga atbildība, kurā būtiska loma ir arī pašvaldībām, Valsts digitālās attīstības aģentūrai, iesaistītajiem komersantiem un citām institūcijām. Tikai koordinēta rīcība, skaidri definēti mērķi, savstarpēja izpratne un uzticēšanās ļaus sasniegt AVIS izveides pamatmērķi – nodrošināt iedzīvotājiem pieejamu, saprotamu un efektīvu atvieglojumu sistēmu, vienlaikus optimāli izmantojot gan valsts, gan pašvaldību resursus.”
Valsts kontroles ieteikumi #PēcRevīzijas
Revīzijā sniegti divi ieteikumi, kurus ieviešot: (1) pašvaldības, nosakot atvieglojumus, izvērtēs to piešķiršanas pamatojumu konkrētai iedzīvotāju mērķa grupai, lai atvieglojumu finanšu līdzekļu izlietojums būtu mērķtiecīgs, ar skaidru un saprotamu ietekmi uz pašvaldības mērķiem, kā arī identificēs atvieglojumus, kuru piešķiršanu iespējams standartizēt un administrēt AVIS; (2) Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar pašvaldībām izstrādās AVIS ilgtermiņa attīstības plānu, nosakot konkrētus termiņus sistēmas pilnvērtīgai izmantošanai, kā arī finansējuma avotus sistēmas darbības ieviešanai, uzturēšanai un pilnveidošanai, lai pašvaldības varētu efektīvi pārvaldīt atvieglojumus, bet iedzīvotāji – viegli uzzināt, kas viņiem pienākas, un saņemt to bez liekas birokrātijas.
Plašāka informācija – revīzijas ziņojums.
Par Valsts kontroli
Latvijas Republikas Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde. Tās darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Valsts kontrole veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem – Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas INTOSAI standartiem (ISSAI), kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris. Atklājot trūkumus, Valsts kontrole sniedz ieteikumus to novēršanai, bet par iespējamiem likumpārkāpumiem informē tiesībaizsardzības iestādes.
