Sēdē tika uzklausīti ziņojumi par Liepājas pašvaldības pieredzi iedzīvotāju līdzdalības veicināšanā, kopienu stiprināšanā un jauniešu iesaistē. Ar prezentācijām uzstājās pārstāvji no Liepājas pašvaldības, nodibinājuma “Liepāja 2027”, Izglītības un zinātnes ministrijas, biedrības “Latvijas Jaunatnes padome” un biedrības “Attīstības platforma YOU+”.
Liepājā šogad izmēģināti radoši risinājumi sabiedrības izpratnes par pilsonisko atbildību un līdzdalību stiprināšanai un iedzīvotāju dalības pašvaldību vēlēšanās paaugstināšanai. Liepājā tika īstenots aktivitāšu kopums - iniciatīva “Demokrātija sākas ģimenē”, kurā bērni un jaunieši simboliski balsoja par sev nozīmīgiem jautājumiem, iepazīstot vēlēšanu procesu un pilsoniskās līdzdalības nozīmi. Tika izveidots arī īpašs vēlēšanu iecirknis, balsošanas procesam piešķirot svinīgu un valstiski atbildīgu noskaņu, kā arī liepājnieki aicināja citus iedzīvotājus piedalīties vēlēšanās. Pašvaldības pārstāvji šo pieeju vērtē kā veiksmīgu, jo tā palīdzējusi stiprināt iedzīvotāju izpratni par demokrātijas procesiem, ko apliecina arī pieaugusī vēlētāju aktivitāte pilsētā. Uzklausot Liepājas pieredzi, sēdē izskanēja aicinājums šādas radošas iniciatīvas īstenot arī valsts mērogā, meklējot jaunus veidus, kā iedvesmot sabiedrību līdzdalībai un pilsoniskajai atbildībai. Liepājas valstspilsētas pašvaldībā tiek īstenotas arī daudzveidīgas aktivitātes pilsoniskās sabiedrības organizāciju stiprināšanai, piemēram, jau trešo gadu darbojas NVO inkubators. NVO inkubators kā atbalsta instruments uzsākts īstenot arī nacionālā mērogā.
Sēdes laikā vairākkārt uzsvērta brīvprātīgā darba nozīme sabiedrības saliedētības un pilsoniskās līdzdalības stiprināšanā. Dalībnieki atgādināja, ka 2026. gads būs brīvprātīgā darba gads, un brīvprātīgais darbs ir būtisks resurss gan kopienu attīstībā, gan jauniešu iesaistē sabiedriskajos procesos. Sēdes noslēgumā Memoranda padome vienojās brīvprātīgā darba popularizēšanu virzīt kā vienu no nākamā gada prioritārajiem komunikācijas virzieniem.
Tāpat dalībnieki uzsvēra jauniešu līdzdalības nozīmi sabiedrības un politikas veidošanā, īpaši akcentējot nepieciešamību veidot vidi, kurā jauniešu balss tiek sadzirdēta un ņemta vērā lēmumu pieņemšanā. Kā nozīmīgu rīku jauniešu iesaistes stiprināšanai Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve izcēla “Jaunatnes testu”, kas palīdzēs izvērtēt likumdošanas ietekmi uz jauniešiem un veicinās pārdomātāku un iekļaujošāku politikas veidošanu jaunatnes jomā.
Pēc sēdes Memoranda padomes pārstāvji tikās ar Liepājas un Dienvidkurzemes nevalstisko organizāciju pārstāvjiem biedrības “Jaunliepāja” telpās, lai četrās darba grupās pārrunātu nevalstisko organizāciju lomu civilajā aizsardzībā, resursu un finansējuma ilgtspēju, iedzīvotāju līdzdalības iespējas un brīvprātīgā darba attīstību.
Memoranda padomi veido Valsts kancelejas, sešu ministriju, Ministru prezidentes biroja un astoņu nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Ar sēdes prezentācijām var iepazīties šeit.
