Latvijas inflāciju turpina uzturēt pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kāpums, kur gada inflācija no 6,3% jūnijā pieauga līdz 6,9% jūlijā. Attiecīgi mēneša laikā tā palielinājās par 0,3%. Tas izskaidro 1,8 procentpunktus no fiksētās vidējās inflācijas. Zināmā mērā tas atbilst gaidām, ka pārtikas cenu pieaugums vasaras periodā paliks nemainīgs bāzes efektu dēļ un būs noteicošais faktors kopējā patēriņa cenu pieaugumā.
Savukārt rudenī un ziemā pārtikas cenu svārstības noteiks ražas daudzums, kvalitāte un energoresursu cenas. Laika apstākļi Latvijā šogad nav labvēlīgi pārtikas audzētājiem, tomēr pagaidām ir grūti prognozēt, kāda varētu būt augļu, dārzeņu, graudaugu raža Eiropā kopumā un citos pasaules reģionos un kā tas ietekmēs cenu dinamiku.
Zemo pārtikas cenu groza sastāvdaļu cenas kopumā bija svārstīgas – maizei/graudaugiem un pienam cena jūlijā attiecīgi pieauga par 1,2% un 0,6%, sieram un biezpienam samazinājās par 0,2%, svaigajiem augļiem pieauga par 3% , bet dārzeņiem samazinājās par 3,4%, kamēr gaļai un gaļas izstrādājumiem pieauga par 0,5%, bet zivīm un jūras veltēm samazinājās par 2,8%. Līdz ar to pilnvērtīgi novērtēt pārtikas cenu samazināšanas pasākumu ietekmi uz kopējo pārtikas cenu līmeni ir pāragri. Pārtikas mazumtirgotāju un patērētāju uzvedību varēs izvērtēt tikai pēc dažiem mēnešiem, kad būs pieejami dati par pārtikas cenām garākā laika periodā.
Inflāciju turpināja būtiski noteikt arī ar mājokļa apsaimniekošanu saistītu preču un pakalpojumu cenu pieaugums 3,3% apmērā, kas sastādīja 0,6% no kopējā inflācijas palielinājuma. Piemēram, ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu, kā arī atkritumu savākšanas pakalpojumu cenas gada laika palielinājās par 6,6%. Ar energoresursiem saistītie mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi sadārdzinājās par 1,8%. Šajā patēriņa cenu apakšgrupā cenu pārmaiņas turpināja pieaugt elektroenerģijai un gāzei, kur cenas bija attiecīgi par 7,1 % un 10,9 % augstākas, kamēr siltumenerģijai par 3,5% zemākas nekā pirms gada.
