Jaunākais Eiropas Komisijas pārskats liecina, ka Latvijā ir vidēji zems ienākošo strīdīgo civillietu un komerclietu skaits uz 100 iedzīvotājiem (1,7 lietas), kas ir mazāk nekā Lietuvā (3 lietas), bet vairāk nekā Igaunijā (1,2 lietas).
Strīdīgo civillietu un komerclietu izskatīšanas visās tiesu instancēs termiņa ziņā Latvija ieņem 7. vietu starp valstīm ar īsākajiem lietu izskatīšanas termiņiem. Arī Administratīvo lietu izskatīšanas termiņā pirmajā tiesu instancē Latvija ierindojas 7. vietā starp valstīm ar īsākajiem lietu izskatīšanas termiņiem (izskatīšanas ilgums 200 dienas), savukārt Lietuva ir līdere ES līmenī – lietu izskatīšana aptuveni 80 dienās.
Ziņojuma ietvaros vērtēts arī tiesu un citu atbildīgo institūciju darba ātrums noteiktu kategoriju lietu izskatīšanā. Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas lietu izskatīšanas ilgums 2023. gadā pirmajā instancē Latvijā (480 dienas) ir vidēji augsts. Rādītāji ir svārstīgi, jo 2022. gadā šīs kategorijas lietu izskatīšanas ilgums bija 180 dienas. Viena no stabilākajām tiesvedības sistēmām šajā lietu sektorā ir Somija – konstanti vienāds termiņš (ap 250 dienas) visos ziņojumā apskatītajos gados. Izteikti ilgi lietu izskatīšanas termiņi Latvijā konstatējami korupcijas lietās (1000 dienas), mūs “apsteidzot” vien Francijai (1100 dienas). Jāņem gan vērā, ka par sešām valstīm šajā pārskatā nav datu.
2025. gada Eiropas Komisijas tiesiskuma rādītāju pārskatā tika iekļauts konkretizējošs jautājums par tiesu pieejamību un pielāgojumiem diskriminācijas riskam pakļautajām personām un senioriem. Latvija kopumā sekmīgi ir pielāgojusi gan tiesu pieejamību, gan arī attiecīgu informācijas izvietošanu un apkopošanu par diskriminācijai pakļautajām sabiedrības grupām (tiek īstenoti 6 no 8 kritērijiem). Maksimālo kritēriju skaitu Latvija atzīmējusi jautājumā par tiesu pielāgotību bērniem draudzīgas tiesvedības nodrošināšanā (līdzīgi kā Nīderlande, Bulgārija, Dānija, Lietuva, Zviedrija, Spānija, Igaunija, Portugāle, Vācija un Ungārija). Saskaņā ar ziņojumu Latvija nodrošina visus ES anketā piedāvātos tiesiskās aizsardzības līdzekļus vardarbības pret sievietēm/vardarbības ģimenē upuriem: ir ieviesti pasākumi cietušo un liecinieku tiesību un interešu aizsardzībai; ir ieviesti pasākumi, lai nodrošinātu, ka nepieciešamības gadījumā tiek novērsta saskarsme starp cietušajiem un varmākām; cietušie tiek informēti, kad varmāka vairs netiek turēts apcietinājumā; vardarbības pret sievietēm/vardarbības ģimenē gadījumos var palīdzēt NVO un/vai līdztiesības iestādes; īpaša tīmekļa vietne, kurā sniegta juridiska un praktiska informācija par vardarbību pret sievietēm/vardarbību ģimenē.
Analizējot valsts kopējos tiesu sistēmas budžeta izdevumus no IKP, Latvija ieņem 2. vietu (aiz Bulgārijas).
Ziņojumā salīdzināts tiesnešu un prokuroru palīgu atalgojums ar vidējo algu valstī. Statistiski tiesnešu palīgu atalgojums Latvijā, salīdzinot ar citām ES valstīm, ir vidējs – ap 70% no vidējās algas (līdzīgi kā Īrijā, Čehijā, Beļģijā). Ir vairākas valstis, kurās tiesneša palīga iesācēja atalgojums ir virs vidējās algas valstī: Bulgārija, Igaunija, Spānija, Malta un Austrija. Šis pārskats ir īpaši vērtīgs, jo ES mērogā tas tika veikts pirmo reizi, un bija ne mazums izaicinājumu pielīdzināt dažādās valstīs pastāvošos tiesas darbinieku amatus vienotiem kritērijam.
Vērtējot Eirobarometra jaunākos pētījumus par sabiedrības uztveri par tiesu neatkarību, novērojamas lēnas pārmaiņas. Latvijas sabiedrībā ir palielinājies respondentu, kam nav viedokļa, īpatsvars, kā arī samazinājies (no 43% uz 42%) pozitīvi tiesu neatkarību vērtējošo respondentu īpatsvars. Aktuāli ir Eirobarometra apkoptie uzņēmumu viedokļi par galvenajiem iemesliem, kāpēc to ieskatā ieguldījumu aizsardzība tiesās nav efektīva. Kā galvenos šķēršļus uzņēmēji min biežās izmaiņas likumos un likumdošanas procesa vājo kvalitāti, kā arī neparedzamu, necaurspīdīgu administratīvo rīcību un grūtības apstrīdēt administratīvos lēmumus tiesā.
2025. gada ziņojumā par tiesiskumu Eiropas Savienībā ir atjaunota informācija par tiesneša atstatīšanās institūtu (par lēmumu pieņemšanu un apstrīdēšanu atbildīgās amatpersonas), kā arī par atbildīgās amatpersonas/institūcijas par virsprokuroru iecelšanu un atcelšanu. Novitāte ir ES dalībvalstu pašnovērtējums par zvērinātu advokātu kolēģiju neatkarību. Latvija ierindojas starp tām 11 valstīm, kurās zvērināti advokāti atbilst visiem neatkarības indikatoriem (piemēram, iestāde, kas piešķir atļauju piekļuvei profesijai, ir neatkarīga; izpildvarai nav uzraudzības lomas u. c.).
Plašāka informācija un pārskata teksts pieejams Eiropas Komisijas tīmekļvietnē.
