Darbi paredz patruļtaku izbūvi, no kuriem 2,9 km notiks īpaši mitrā un purvainā apvidū gar Peiteļa ezeru, kur, lai nodrošinātu teritorijas šķērsošanas iespējas, jābūvē celmu ceļs vai ceļš uz sīkbaļķiem vai pontoniem. Būvdarbu ietvaros paredzēta arī torņa un pievadceļa izbūve pie Zilezera, kur paredzēta arī kuteru/laivu nolaišanas vieta ar pontonu piestātni, kā arī dzelzceļa pārbrauktuves un piebraucama ceļa (0,52km) izbūve Opoļu robežapsardzības nodaļā.
Darbi sadalīti 9 darbu daļās un tos veiks 4 būvuzņēmēji – VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs”, personu apvienība “Ramda C-MIKOR”, SIA “Citrus Solutions” un SIA “VIANOVA”, ar kuriem atklātas cenu aptaujas rezultātā VNĪ noslēgti līgumi. Kopējās darbu izmaksas 18 031 015 miljoni eiro ar pvn, kas iekļauj būvniecības ieceres izstrādi, būvniecības darbus un autoruzraudzību.
Pagājušā gada nogalē VNĪ vadībā noslēdzās Latvijas – Krievijas robežas žoga izbūve prioritārajos posmos un tika uzsākta SIA “Igate” iepriekš izbūvēto 99 km žoga un citos infrastruktūras objektos konstatēto nepilnību novēršana. Kopumā robežas žogs gar Latvijas – Krievijas robežu ir izbūvēts nepilni 250 km garumā.
“Šogad VNĪ komandas vadībā turpinās robežas žoga izbūve purvainajos apvidos un grūti sasniedzamās vietās, patlaban atlicis izbūvēt vēl nepilnus 24 kilometrus no plānotā žoga. Robežas žoga izbūvi, defektu un nepilnību novēršanu visos iepriekš izbūvētajos infrastruktūras elementos - patruļtakās, koka laipās un citos pilnībā plānots paveikt valdībai solītajā termiņā – līdz šā gada oktobra beigām,” norāda J. Gavrilova.
Balstoties uz VNĪ zināšanām un pieredzi, valstiski VNĪ ir uzticēts vadīt, uzraudzīt un īstenot Latvijas ārējās Austrumu robežas žoga un infrastruktūras izbūvi. Austrumu robežas stiprināšanā ir iesaistītas vairākas organizācijas. VNĪ atbildība ir būvniecības procesa vadīšana un organizēšana, tostarp būvnieku atrašana konkursā, par nepieciešamo zemes gabalu atsavināšanu ir atbildīga Nodrošinājuma valsts aģentūra, faktisko atmežošanu veic VAS “Latvijas valsts meži”, savukārt Latvijas valsts radio un televīzijas centrs ir atbildīgs par tehnoloģisko risinājumu ieviešanu, kā arī notiek sadarbība ar robežas un infrastruktūras lietotāju – Valsts robežsardzi un Iekšlietu ministriju.
Robežas un infrastruktūras izbūves projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, AS “Latvijas Valsts meži”, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Par VNĪ
VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību kopumā 3580 nekustamajiem īpašumiem, tostarp 397 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1066 ēkas 975 tūkstošu kvadrātmetru platībā, kā arī zeme zem ēkām 625 ha platībā, un 3 183 zemes īpašumiem ar kopējo platību 886 ha. 2024. gadā VNĪ jau ceturto reizi saņēma Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta “Ilgtspējas indeksa” platīna godalgu, apliecinot nemainīgi augstu pārvaldības un uzņēmuma darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996. gadā tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
