Pilsoniskā sabiedrība brīdina: ja Saeimas deputāti 12. jūnija Saeimas sēdē šos grozījumus atbalstīs, tad interešu pārstāvji varēs slēpties aiz juridiskajām personām un izvairīties no sabiedrības kontroles. Delnas direktore p. i. vietniece norāda: “Var izveidoties situācijas, kad fiziskas personas slēpj savas interešu pārstāvības aktivitātes aiz juridiskām personām. Šajā jautājumā “Delna” saskata līdzības ar jautājumu par personīgu atbildību par dalību karteļos, kur arī fiziskas personas, slēpjoties aiz juridiskām personām, šobrīd netiek sauktas pie atbildības. Ar šādu pieeju interešu pārstāvībā veidojas situācijas, kur personas, kas reāli veic interešu pārstāvības aktivitātes, var slēpties aiz uzņēmumu un organizāciju nosaukumiem, neuzņemoties atbildību par savu rīcību”.
Grozījumu iniciatori un tālāki virzītāji ir uzņēmēju organizācijas (Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Darba devēju konfederācija), kas apgalvo, ka interešu pārstāvjiem (juridiskām personām) būs uzlikts pārāk liels admistratīvais slogs, reģistrējot fiziskas personas, kas to vārdā veic interešu pārstāvību. Pret šo grozījumu tālāku virzību iebilst pilsoniskās sabiedrības organizācijas – “Delna” un Latvijas Pilsoniskā alianse. Pilsoniskās sabiedrības skatījumā šie grozījumā ir pretrunā likuma mērķim – nodrošināt atklātību par interešu pārstāvju veiktajām interešu pārstāvības aktivitātēm.
“Delna” aicina Saeimas deputātus ievērot labas pārvaldības principus un neveikt grozījumus likumā, kamēr tas nav iedzīvināts un nav noteikts, kura iestāde ir atbildīga par likuma ieviešanu, skaidrošanu un uzraudzību. “Delnas” ieskatā nav jāgroza likums, ja nav skaidrs, kā tas darbosies un ietekmēs interešu pārstāvju ikdienu. Primāri ir noteikt Ministru kabinetam termiņu – “Delnas” skatījumā līdz vienam gadam –, kurā jānosaka par likuma ieviešanu un skaidrošanu atbildīgā iestāde.