Koģenerācijas stacijas jeb kombinētās siltuma un elektroenerģijas ražošanas stacijas spēlē svarīgu lomu klimata pārmaiņās, jo tās palīdz samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un palielina energoefektivitāti. Pēdējo desmit gadu laikā koģenerācijas stacijās saražotais elektroenerģijas daudzums un tā īpatsvars ir svārstījies. 2019. gadā tika sasniegts elektroenerģijas ražošanas apjoma un īpatsvara augstākais līmenis — attiecīgi 4173,7 GWh un 64,8 %. Pēc šī gada sekoja kritums, īpaši 2022. gadā, kad elektroenerģijas izstrāde samazinājās līdz 2015,8 GWh, bet tās īpatsvars — līdz 40,1 %. 2023. un 2024. gadā vērojams ražošanas pieaugums.
2024. gadā koģenerācijas stacijās saražotais siltumenerģijas apjoms bija par 3,7 % mazāks nekā 2023. gadā un sasniedza 3682,9 GWh, kas veido 51,0 % no kopējā valstī saražotā siltumenerģijas daudzuma.
Koģenerācijas staciju darbību raksturojošie rādītāji 2024. gadā
|
Koģenerācijas staciju uzstādītā elektriskā jauda |
Koģenerācijas staciju skaits |
Uzstādītā elektriskā jauda, MW |
Saražotā elektroenerģija, GWh |
Saražotā siltumenerģija, GWh |
|
Pavisam |
89 |
1 155,1 |
2 300,5 |
3 682,9 |
|
≤ 0,2 MW |
4 |
0,5 |
0,6 |
9,9 |
|
0,2 < P* ≤ 0,5 MW |
16 |
5,6 |
20,1 |
200,9 |
|
0,5 < P ≤ 1 MW |
29 |
22,7 |
70,5 |
200,8 |
|
1 < P ≤ 5 MW |
34 |
84,5 |
375,0 |
1 433,3 |
|
5 < P ≤ 20 MW |
3 |
27,7 |
92,7 |
155,5 |
|
> 20 MW |
3 |
1 014,1 |
1 741,6 |
1 682,5 |
*P – jauda
Skatīt OSP datubāzē: ENB120
Koģenerācijas staciju skaits pamazām sarūk
2024. gadā darbojās 89 koģenerācijas stacijas, kas ir par sešām stacijām mazāk nekā 2023. gadā un 2,3 reizes mazāk nekā 2017. gadā, kad tika sasniegts augstākais skaits — 204. Vairākas koģenerācijas stacijas ir pārtraukušas vai samazinājušas savu darbību, ņemot vērā augsto energoresursu cenu un valsts noteiktā atbalsta beigšanos, kas līdz šim nodrošināja elektroenerģijas iepirkumu obligātā režīmā.
Koģenerācijas staciju kopējā elektriskā jauda 2024. gadā bija 1155,1 MW, kas ir par 4,4 MW mazāk nekā 2023. gadā. Salīdzinot ar 2017. gadu, kad tika sasniegts augstākais elektriskās jaudas rādītājs (1299,1 MW), tā samazinājās par 144,0 MW.
Pērn 97,6 % no kopējās koģenerācijas staciju elektriskās jaudas veidoja vispārējās lietošanas koģenerācijas stacijas
Pēdējo desmit gadu laikā vispārējās lietošanas3 koģenerācijas stacijas nodrošināja vidēji 97,5 % no kopējās elektriskās jaudas koģenerācijas stacijās (2024. gadā – 1127,1 MW), savukārt uzņēmumu4 koģenerācijas staciju īpatsvars desmit gadu periodā veidoja ap 2,5 % (2024. gadā – 28,0 MW). 2024. gadā trīs vispārējās lietošanas koģenerācijas stacijas ar jaudu virs 20 MW nodrošināja 87,4 % no kopējās koģenerācijas staciju elektriskās jaudas un 28,7 % no kopējās valsts elektriskās jaudas – divas no tām darbojās Rīgas, viena – Zemgales reģionā.
Fosilo energoresursu koģenerācijas staciju elektriskā jauda desmit gadu periodā pakāpeniski samazinājās
Fosilo energoresursu koģenerācijas staciju elektriskā jauda desmit gadu periodā pakāpeniski samazinājās no 1150,2 MW 2015. gadā līdz 1029,7 MW 2024. gadā, taču tās īpatsvars bija gandrīz nemainīgs un vidēji veidoja 88,4 %. Atjaunīgo energoresursu (AER)5 koģenerācijas staciju uzstādītā elektriskā jauda un tās īpatsvars pēdējo desmit gadu periodā maksimumu sasniedza 2018. gadā un bija attiecīgi 157,9 MW un 12,4 %, bet kopš tā laika vērojams pakāpenisks kritums. Salīdzinājumā ar 2023. gadu, 2024. gadā AER koģenerācijas staciju elektriskā jauda samazinājās par 5,1 MW jeb 3,9 %, savukārt īpatsvars sarucis no 11,3 % līdz 10,9 % no kopējās koģenerācijas staciju elektriskās jaudas.
Vislielākais AER koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars bija Zemgalē 98,3 % un Vidzemē 96,9 %
2024. gadā vislielākais AER koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars bija Zemgalē (98,3 %) un Vidzemē (96,9 %), kur kopējā elektriskā jauda reģionā bija attiecīgi 47,9 MW un 19,4 MW. AER koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars Pierīgā un Kurzemē bija atbilstoši 79,9 % un 74,8 % no kopējās koģenerācijas staciju elektriskās jaudas reģionā – 18,5 MW Kurzemē un 34,0 MW Pierīgā. Vislielākais fosilo energoresursu koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars ir Rīgā un Latgalē – attiecīgi 99,0 % un 35,9 % no kopējās koģenerācijas staciju elektriskās jaudas reģionā (Rīgā – 1 021,9 MW, Latgalē – 13,4 MW).
Koģenerācijas stacijās no AER saražoja 27,0 % elektroenerģijas
Elektroenerģijas ražošana no AER koģenerācijas stacijās augstāko līmeni sasniedza 2018. gadā (943,7 GWh), taču kopš tā laika vērojams vienmērīgs kritums. No AER koģenerācijas stacijās saražotais elektroenerģijas apjoms 2024. gadā bija par 5,7 % mazāks nekā 2023. gadā jeb 621,3 GWh, kas ir zemākais rādītājs pēdējo desmit gadu laikā. Savukārt AER koģenerācijas staciju elektroenerģijas īpatsvars no kopējā koģenerācijas stacijās saražotā elektroenerģijas apjoma pēdējo piecu gadu laikā bija 27,0 – 39,7 % robežās.
Saražotais elektroenerģijas daudzums AER koģenerācijas stacijās 2024. gadā veidoja 13,4 % no kopējās valstī vietējās elektroenerģijas ģenerācijas no AER.
Visaugstākā elektroenerģijas izstrāde koģenerācijas stacijās ir Rīgā, viszemākā – Latgalē
Latvijā lielāko daļu elektroenerģijas izstrādi nodrošina Rīga, kur no 2020. līdz 2024. gadam saražotās elektroenerģijas īpatsvars svārstījās 60–70 % diapazonā no kopējā koģenerācijas stacijās saražotā elektroenerģijas daudzuma. Turpretī Kurzemē un Latgalē bija viszemākie elektroenerģijas izstrādes īpatsvara rādītāji, katrs reģions veidoja 4 % no kopējā saražotā elektroenerģijas daudzuma koģenerācijas stacijās. Pierīgā un Zemgalē elektroenerģijas izstrādes līmenis piecu gadu periodā bija 8–15 % robežās, bet Vidzemē – 5 līdz 7 % robežās no kopējā koģenerācijas stacijās saražotā elektroenerģijas apjoma.
Koģenerācijas stacijās saražotā elektroenerģija Latvijas reģionos 2024. gadā
AER patēriņa īpatsvars koģenerācijas stacijās sasniedza 45,5 %
No 2012. līdz 2017. gadam atjaunīgo energoresursu patēriņš koģenerācijas stacijās pakāpeniski pieauga, attiecīgi no 3,6 TJ līdz 16 TJ, jeb 4,4 reizes, tomēr no 2017. līdz 2022. gadam tas būtiski nemainījās un vidēji saglabājās 16,0 TJ apmērā. 2024. gadā AER patēriņš sasniedza 12,1 PJ, kas ir par 6,1 % mazāk nekā 2023. gadā.
Koģenerācijas stacijās no AER visvairāk patērē kurināmo koksni, kuras īpatsvars kopš 2020. gada ir pieaudzis par 8,9 procentpunktiem, 2024. gadā sasniedzot 88,9 %, savukārt biogāzes izmantošana šajā laikā samazinājusies no 19,7 % līdz 10,8 % no kopējā AER patēriņa koģenerācijas stacijās.
Pēdējo desmit gadu laikā, no 2015. līdz 2024. gadam, dabasgāzes patēriņa īpatsvars koģenerācijas stacijās samazinājies no 71,2 % līdz 54,5 %, savukārt AER patēriņa īpatsvars koģenerācijas stacijās ievērojami pieaudzis – no 28,6 % 2015. gadā līdz 45,5 % 2024. gadā, kas norāda uz nozares pāreju uz ilgtspējīgākiem enerģijas ražošanas risinājumiem.
Latvijas mērķis6 līdz 2030. gadam ir sasniegt 50 % AER īpatsvaru enerģijas bruto galapatēriņā un samazināt Latvijas enerģētisko atkarību no energoresursu importa. Latvijas AER īpatsvars enerģijas galapatēriņā 2023. gadā bija 43,22 %. Galvenie rādītāji par enerģētiku publicēti Klimata pārmaiņu informācijas panelī.
Informācija par koģenerācijas staciju darbību tiks publicēta 20. jūnijā oficiālās statistikas portāla sadaļā „Nozares/Enerģētika”.
Metodoloģiskie skaidrojumi
1 Koģenerācija – vienlaicīga elektroenerģijas un siltumenerģijas izstrāde vienā un tajā pašā tehnoloģiskajā iekārtā un ciklā, kā kurināmo izmantojot dabasgāzi, cietos kurināmos, šķidros kurināmos, biogāzi un kurināmo koksni.
2 Koģenerācijas stacija sastāv no koģenerācijas iekārtām un siltuma maksimumslodžu katlu iekārtām.
3 Vispārējās lietošanas koģenerācijas stacijas, kuru pamatdarbība ir elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošana (NACE 2. red. 35. nodaļa "Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana").
4 Uzņēmumu koģenerācijas stacijas, kas ražo elektroenerģiju un siltumenerģiju savām ražošanas un tehnoloģiskajām vajadzībām un daļu no saražotās siltumenerģijas pārdod (visas NACE 2. red. nodaļas, izņemot 35. nodaļu).
5 AER (atjaunīgie energoresursi) — tādi nefosilas izcelsmes energoresursi kā vēja enerģija, saules enerģija, ģeotermālā enerģija, hidrotermālā enerģija, osmozes enerģija, apkārtējās vides enerģija (izņemot izplūdes gāzes), plūdmaiņu, viļņu un cita jūras enerģija, hidroenerģija, ķīmiskās sintēzes procesā iegūts nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgais kurināmais, biometāns — no atkritumu poligonu gāzes, notekūdeņu attīrīšanas stacijas gāzes vai no citas biogāzes iegūts biomasas kurināmais, kura sastāvā ir vismaz 90 procenti (masas procenti) no biomasas ražota metāna, biomasa (arī atkritumu biomasas frakcija), notekūdeņu organiskās vielas.
6 MK Nr. 46 “Par Latvijas Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.—2030. gadam”
