“Jaunais pētījums par pirmiedzīvotājiem un medijiem vērš uzmanību gan uz nepieciešamību nodrošināt pašiem pirmiedzīvotājiem mediju telpu, kurā dzirdama kopienas balss un valoda, gan uz valsts mediju atbildību par adekvātu un cieņpilnu sabiedrības informēšanu par pirmiedzīvotājiem,” norāda LU Lībiešu institūta direktors Valts Ernštreits, kas šī gada aprīlī ir ievēlēts kā Latvijas pārstāvis pastāvīgā locekļa statusā uz ANO Pastāvīgajā pirmiedzīvotāju foruma nākamo darbības periodu 2026.–2028. gadam. “Iesaistoties diskusijās, mums bija iespēja vērst uzmanību uz mainīgo mediju telpu un to, ka ārkārtīgi ierobežoto resursu dēļ mazās kopienās mediju lomu bieži pilda sociālo tīklu profili, kas nekvalificējas valsts mediju politikā noteiktajiem mediju kritērijiem un tādējādi tie nevar piekļūt lielām kopienām pieejamajai infrastruktūrai un atbalsta instrumentiem.”
Ziņojuma pamatā ir ne tikai starptautiski veikta aptauja, bet arī padziļinātas apspriedes ar pirmiedzīvotāju kopienām un pārstāvjiem no valstu institūcijām, akadēmiskās vides un pilsoniskās sabiedrības. Ziņojumā secināts, ka lielākā daļa – 61% – pirmiedzīvotāju plašsaziņas līdzekļu ir pašu pirmiedzīvotāju dibināti un vadīti. Šo plašsaziņas līdzekļu vidū dominē radio (34%), kam seko digitālie mediji (23%) un hibrīdformāti (17%). Gandrīz katram ceturtajam plašsaziņas līdzeklim nav algotu darbinieku vai arī tie strādā brīvprātīgi. Tikai 47% plašsaziņas līdzekļu, kas nav pirmiedzīvotāju mediji, izmanto pirmiedzīvotāju valodas, turklāt visbiežāk tikai tad, ja tiek piemērotas kvotas.
Papildus ziņojumā ir skatīts arī pirmiedzīvotāju jautājumu atspoguļojums, veicot angļu valodā rakstošo un raidošo mediju monitoringu un analizējot vairāk kā vienu miljonu rakstu par pirmiedzīvotāju jautājumiem. Secināts, lai arī pirmiedzīvotāju atspoguļojums skaitliski pieaug, tomēr vēl aizvien klātesoši ir stereotipi, nepietiekama viedokļa pārstāvība un arī pirmiedzīvotāju viedokļa trūkums ar pirmiedzīvotājiem nesaistītos jautājumos.
UNESCO ziņojumā ir ietvertas arī rekomendācijas valsts institūcijām, plašsaziņas līdzekļu organizācijām un starptautiskajām organizācijām. Tie ietver pirmiedzīvotāju plašsaziņas līdzekļu juridiskās atzīšanas stiprināšanu, taisnīgas redakcionālās politikas veicināšanu, atbalstu plašsaziņas līdzekļiem pirmiedzīvotāju valodā un drošāku un iekļaujošāku darba apstākļu nodrošināšanu.
“Lībiešu valoda ir kritiski apdraudēto valodu sarakstā, un tās ilgtspējai būtiski nodrošināt labvēlīgu vidi medijos. Tas nozīmē ne tikai cieņpilnu lībiešu kultūras klātbūtni sabiedriskajā medijā, bet arī iespēju veidot jaunus medijus. Pētījuma rekomendācijās ņemts vērā Latvijas ieteikums atbalstīt jaunu mediju attīstību pirmiedzīvotāju valodās. No mums tas paģērē izpratni un taustāma atbalsta mehānismus, kā arī domāšanas maiņu, atzīstot pirmiedzīvotāju valodu par kopējo vērtību un resursu,” uzsver mediju eksperte Rita Ruduša.
UNESCO norāda, ka ziņojums veicina ANO Deklarācijas par pamatiedzīvotāju tiesībām 16. panta īstenošanu, kurā apstiprinātas pamatiedzīvotāju tiesības veidot savus plašsaziņas līdzekļus savās valodās bez diskriminācijas piekļūt plašsaziņas līdzekļiem, kas nav pamatiedzīvotāju plašsaziņas līdzekļi, un valstis ir aicinātas nodrošināt, lai gan valsts, gan privātie plašsaziņas līdzekļi atspoguļotu pirmiedzīvotāju jautājumus un viedokļus.
- UNESCO ziņojums angļu valodā Indigenous Peoples and the Media pieejams šeit.
