Parakstītā apņemšanās paredz horizontālu krīžu pārvaldības uzlabošanu starp noturības koalīcijas valstīm – tiks veicināta informācijas apmaiņa, stiprinātas izlūkošanas analīzes spējas un ārkārtas reaģēšanas koordinācija. Tāpat paredzēta kritiskās infrastruktūras, tostarp kritisko vienību, sakaru, zemūdens infrastruktūras un kiberdrošības aizsardzības stiprināšana, kā arī valstu materiālo rezervju koordinēta un stratēģiska nodrošināšana, lai krīzes situācijā valstis varētu palīdzēt viena otrai.
Paredzēta arī jaunu un inovatīvu risinājumu ieviešana ES civilās aizsardzības kontekstā. Kā labās prakses piemēru, Rihards Kozlovskis diskusiju laikā norādīja uz Latvijas daudznozaru pieeju patvertņu tīkla attīstībā – ļoti īsā laikā Latvija ir spējusi izveidojot un vienoties ar Eiropas Komisiju (EK) par unikālu programmu, kas paredz ES finansējumu, 22,2 miljonu apmērā, vairāk nekā 500 patvertņu pielāgošanā visas valsts teritorijā.
Iekšlietu ministrs sanāksmes laikā arī norādīja, ka tieši ar šodienu Latvijā ikvienam iedzīvotājam ir pieejama Latvijas patvertņu karte mūsdienīgā lietotnē “112 Latvija”, kas ir vēl viens būtisks solis uz sabiedrības izglītošanu civilās aizsardzības jomā un gatavību krīžu gadījumos.
2025. gada 26. martā EK prezentēja Eiropas Savienības (ES) gatavības stratēģiju, kas sevī iekļauj vairāku pasākumu kopumus ar mērķi uzlabot dalībvalstu spēju novērst jaunus apdraudējumus un reaģēt uz tiem. Arī šajā Eiropas Civilās sagatavotības un noturības koalīcijas sanāksmē tika izskatīta stratēģija un diskutēts par pasākumiem, lai cīnītos pret pieaugošajiem hibrīddraudiem, ārvalstu manipulācijām un iejaukšanos, terorisma draudiem, kā arī citiem draudiem, ko izraisa dabas vai cilvēku izraisītas katastrofas.
Jau minēts, ka Iekšlietu ministrs kā vienu no savām 2025. gada prioritātēm ir izvirzījis civilās aizsardzības jautājuma attīstību Latvijā.
