Pētījumā ir uzsvērts, ka ceturtā klase ir nozīmīgs pagrieziena punkts bērna izglītības ceļā – šajā posmā skolēni pāriet no lasīšanas kā tehniskas prasmes apguves uz lasīšanu kā mācību, izziņas un domāšanas instrumentu. Tieši šajā attīstības posmā nostiprinās bērnu attieksme pret lasīšanu, kas vēlāk būtiski ietekmē viņu spējas apgūt citu mācību priekšmetu saturu. Lasītprasmes līmenis šajā vecumposmā ir cieši saistīts ar dažādiem faktoriem, kur kā viens no nozīmīgākajiem ir ģimenes iesaiste un ģimenes sociāli ekonomiskais statuss. Skolēniem, kuriem mājās bieži lasīts priekšā, kuri redz pieaugušos lasām un kuriem tiek dota iespēja pašiem izvēlēties lasāmvielu, mēdz būt augstāki rezultāti tekstpratībā.
Ne mazāk svarīga ir skolēna paša attieksme pret lasīšanu un pašpārliecība – bērni, kuriem patīk lasīt un kuri lasa grāmatu ārpus skolas vismaz 30 minūtes katru dienu, parasti uzrāda augstākus sasniegumus tekstpratībā, nekā skolēni, kuri mazāk pieredzējuši prieku no lasīšanas. Pozitīvāka attieksme ir īpaši izteikta meiteņu vidū, taču pētījumā norādīts arī uz iespējām lasīšanā iesaistīt zēnus, piedāvājot viņiem atbilstošāku un interesēm tuvāku lasāmvielu. Pētnieki secina, ka skolēnu sasniegumus var paaugstināt, paildzinot ikdienas lasīšanai veltīto laiku no 30 minūtēm līdz vienai stundai, kā arī uzlabojot skolas klimatu un skolotāja – skolēna attiecības.
Attieksme pret lasīšanu veidojas gan ģimenē, gan skolā, un to būtiski ietekmē arī skolotāja darbs. Skolēni, kuru skolotāji biežāk iesaista viņus interpretēt tekstus, diskutēt par tekstu saturu un sasaistīt to ar savu pieredzi, uzrāda labākus rezultātus lasītprasmē. Kā arī pedagogiem, kuri diferencē mācību uzdevumus un veicina skolēnu domāšanu, ir būtiska pozitīva ietekme uz skolēnu sniegumu.
Vēl viens svarīgs aspekts ir emocionālās vides un piederības sajūtas nozīmei. Skolēni, kuri jūtas droši un pieņemti savā skolā, kuriem ir pozitīvas attiecības ar vienaudžiem un skolotājiem, ne tikai biežāk izrāda interesi par mācībām, bet arī veiksmīgāk apgūst lasītprasmi. Šī saikne ir novērojama visā pasaulē, kur emocionālais mikroklimats skolā ir saistīts ar skolēnu attieksmi un mācīšanās rezultātiem.
Nozīmīga ietekme konstatēta arī agrīnās bērnības pieredzē, īpaši pirmsskolas izglītībā. Skolēni, kuri pirmsskolā ir apguvuši lasīšanas iemaņas un kuriem jau agrā vecumā sniegts atbalsts valodas apguvē, vēlāk uzrāda labākas prasmes darbā ar tekstu. Tas uzsver pirmsskolas izglītības nozīmi kā pamatu turpmākajiem mācību sasniegumiem.
Pētījumā aplūkota arī digitālās vides ietekme. Nav tiešas saistības starp biežu interneta izmantošanu mācībām un augstākiem lasītprasmes rezultātiem –izšķiroša nozīme ir tam, kādā nolūkā digitālie rīki tiek izmantoti. Ja digitālā vide tiek lietota mērķtiecīgi un izzinoši, ietekme var būt pozitīva. Taču ilgs laiks, kas pavadīts, skatoties digitālo ierīču ekrānos pirmsskolas vecumā, negatīvi ietekmē lasītprasmes sasniegumus 4. klasē.
Kopumā lasītprasme ir daudzšķautņaina parādība, kuru veido ne tikai skolā notiekošais mācību process, bet arī ģimenes un kultūras konteksts, bērna agrīnā pieredze un emocionālā vide. Pētījums palīdz labāk izprast skolēnu sasniegumu saistību ar viņu dzīves un mācību vidi.
Pētījums “Skolēnu lasītprasmi ietekmējošie faktori starptautiskajos salīdzinošajos pētījumos”
Dalība pētījumā tiek īstenota ar Eiropas Savienības fondu finansiālu atbalstu.
