Deklarācijai “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” bija izšķiroši svarīga iekšpolitiska un ārpolitiska nozīme valsts neatkarības atjaunošanas procesā. Deklarācijas pieņemšana konstitucionāli tiesiski ievadīja procesu, kā rezultātā Latvija kļuva par neatkarīgu un demokrātisku republiku. Tās pieņemšana apliecināja, ka, lai arī Latvijas neatkarības piekritēji ir izvēlējušies nevardarbīgu un konstitucionālu neatkarības atjaunošanas ceļu, tie ir gatavi uz drosmīgiem un principiāliem lēmumiem.
“Mūsu brīvība sakņojas mūsu līdzcilvēku drosmē. 1990. gada 4. maija balsojums Augstākajā padomē pirms 35 gadiem bija būtisks pamatakmens ceļā uz Latvijas neatkarības atjaunošanu. Arī šobrīd trauksmainais laiks pasaulē pierāda, ka brīvība nav kaut kas pašsaprotams. Mūsu valstij šī brīvība ir stāsts par tautas spēku un tiem cilvēkiem, kuri iestājās par mūsu valsts vērtībām. Latvijas Nacionālā arhīva veidotā izstāde atgādina ne vien par tā laika sajūtām, bet arī skaidri parāda, cik nozīmīgs arī šodien ir mūsu katra ieguldījums Latvijas neatkarības saglabāšanā un demokrātijas stiprināšanā,” akcentē kultūras ministre Agnese Lāce.
LNA direktore Māra Sprūdža norāda: “Arhīvā saglabātie dokumenti par 4. maiju un ceļu uz to ir nozīmīga nacionālā dokumentārā mantojuma daļa. Šajos dokumentos visdažādākajos veidos – tekstā, attēlos, skaņā, kustīgajās bildēs – ir saglabātas mūsu nozīmīgākās kopīgās atmiņas, kas ir ne tikai pierādījums par Latvijas neatkarības atjaunošanas nevardarbīgo un konstitucionālo ceļu, bet arī spēj atsaukt mūsu atmiņā tā brīža emocijas un apņemšanās, lai turpinātu stāstīt mūsu stāstu nākotnei.”
Izstāde dos iespēju iepazīt Latvijas Nacionālā arhīva, kā arī Lietuvas un Igaunijas arhīvu dokumentārās liecības, kurās atspoguļoti ne tikai 1990. gada 4. maija notikumi, bet šis mūsu tautas liktenī izšķirošais vēstures brīdis skatīts citu Trešās atmodas notikumu kontekstā, kas Neatkarības deklarācijas pieņemšanu padarīja iespējamu.
Pateicoties ilggadējai sadarbībai ar Lietuvas un Igaunijas arhīviem, izstādi papildina materiāli no to fondiem, kas izstādes kontekstā ļauj iepazīt notikumus arī Lietuvā un Igaunijā.
Izstādes atklāšanas pasākums notiks Līvu laukumā 30. aprīlī pulksten 10.30.
Izstādes apmeklētājus tajā uzrunās LR kultūras ministre Agnese Lāce, Rīgas pilsētas mērs Vilnis Ķirsis un Latvijas Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža.
Izstādes atklāšanā piedalīsies Rīgas Latviešu biedrības jauktais koris diriģenta Ārija Šķepasta vadībā.
2025. gadā aprit 35 gadi, kopš 1990. gada 4. maijā demokrātiskās vēlēšanās ievēlētā LPSR Augstākā padome, paužot tautas gribu, pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Tādējādi tika atjaunota Latvijas Republika, daļēji spēkā stājās 1922. gada Satversme un sākās pārejas periods līdz pilnīgai valsts neatkarības atjaunošanai. Latvijas Republikas Augstākā padome 1991. gada 21. augustā pieņēma konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, kurā tika pasludinātas pārejas perioda beigas un Latvijas valstiskuma atjaunošana.
