Diskusiju centrā bija pārvaldības efektivitāte, plānotās izmaiņas izglītības finansēšanas modelī un prognozējamās demogrāfiskās pārmaiņas, kas ietekmēs ne tikai skolēnu skaitu, bet arī pieprasīs pārskatīt un pielāgot izglītības sistēmas darbību.
Ministre atzina, ka izglītības pārvaldība šobrīd nav pietiekami efektīva ne politikas plānošanas, ne izglītības iestāžu līmenī, uzsverot, ka pārmaiņas nepieciešamas abos līmeņos. Kā piemēru uzlabojumiem izglītības iestāžu līmenī viņa minēja skolu vadītāju stiprināšanu un atbalsta personāla – īpaši pusaudžu psihologu un logopēdu – pieejamības nodrošināšanu. Tikmēr pašvaldību pārstāvji akcentēja nepieciešamību stiprināt arī izglītības iestāžu un ģimeņu sadarbību, lai veicinātu preventīvu rīcību un mazinātu nepieciešamību vēlāk risināt sekas.
Diskusiju gaitā Attīstības padome aicināja Izglītības un zinātnes ministriju pēc iespējas drīzāk nodrošināt pašvaldībām publiski pieejamu vienotu demogrāfisko prognožu līkni, kurā būtu atspoguļoti ne tikai dzimstības, bet arī mehāniskās kustības rādītāji. Pašvaldības uzsvēra, ka datiem jābūt ar augstu detalizācijas pakāpi – līdz pagastu un pilsētu līmenim, lai varētu savlaicīgi un pamatoti plānot izglītības pakalpojumu pieejamību.
Tika prezentēts jaunais skolu finansēšanas modelis “Programma skolā”, kas plānots kā taisnīgāks mehānisms skolām neatkarīgi no to atrašanās vietas vai skolēnu skaita. Ieviešanu plānots uzsākt ar 2026./2027. mācību gadu, taču finansējuma pieejamība būs atkarīga no valsts budžeta prioritātēm. Tika uzsvērts, ka pastāv iespēja, ka arī nākamgad par prioritāti tiks noteikta valsts aizsardzības joma.
Turpinājumā tika pievērsta uzmanība izglītības situācijai Vidzemes plānošanas reģionā. Kā liecina Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotā statistika, reģionā vispārējās izglītības iestādēs mācās gandrīz 30 000 skolēnu jeb 13 % no kopējā skolēnu skaita valstī. Centralizēto eksāmenu rezultāti 9. un 12. klasē Vidzemē ir augstāki nekā vidēji Latvijā, savukārt atsevišķās ģimnāzijās vairāk nekā 90 % absolventu turpina studijas augstākās izglītības iestādēs. Tika uzsvērts, ka ņemot vērā demogrāfijas tendences, var prognozēt, ka pēc aptuveni septiņiem gadiem 1. klasē sāks mācības par 33 % mazāk bērnu nekā šobrīd, kas būs būtisks izaicinājums gan skolu tīklam, gan izglītības resursu plānošanai.
Profesionālās izglītības jomā Vidzemē darbojas sešas izglītības iestādes, kurās vairāk nekā 4400 izglītojamo apgūst 75 dažādas kvalifikācijas. Tika norādīts, ka pēdējos gados veiktas būtiskas investīcijas mācību vides modernizācijā, tomēr joprojām aktuāla ir nepietiekamā profesionālās izglītības absolventu konkurētspēja darba tirgū – izņēmums ir informācijas tehnoloģijas un lauksaimniecība. Tādēļ nepieciešams stiprināt izglītības iestāžu specializāciju, lai veicinātu profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām.
Augstākās izglītības jomā Vidzemes plānošanas reģionā augstāko izglītību nodrošina Vidzemes Augstskola un četras citu augstskolu filiāles. Lai gan daļa studējošo dod priekšroku studijām Latvijas lielākajās augstskolās, Vidzemes Augstskola ir pozicionējusies kā nišas augstākās izglītības iestāde ar spēcīgiem pētniecības rezultātiem, kvalitatīvām programmām un augstu absolventu nodarbinātības rādītāju – 87,5 % pēc īsā cikla studijām un 92,2 % pēc bakalaura studiju programmu absolvēšanas trīs gadu laikā. Pašlaik augstskola īsteno mikrokvalifikāciju pilotprojektu un pārstāv Latviju Eiropas universitāšu aliansē E³UDRES². Lai gan Vidzemes Augstskolā studējošo skaits pēdējos gados samazinās, kopējās demogrāfiskās tendences liecina, ka visā valstī neliels studējošo skaita pieaugums vēl iespējams līdz 2028. gadam. Pēc tam prognozēts būtisks kritums, kas radīs papildu izaicinājumus arī reģionālajām augstskolām.
Sēdes noslēgumā tika ieskicēta arī Latvijas līdzdalība Eiropas Kosmosa aģentūras programmās. Tika uzsvērts reģiona ieguldījums pētniecībā – Vides risinājumu institūts un Meža īpašnieku konsultatīvais centrs kopš 2015. gada ir piesaistījuši vairāk nekā 2 miljonus eiro zemes novērošanas risinājumu attīstīšanai. Cēsīs izveidotais Kosmosa izziņas centrs, kas darbojas ar Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas grantu atbalstu, kalpo kā reģionāla STEM jomu popularizēšanas platforma un izglītības saturs skolēniem.
Citi jautājumi
Papildus izglītības jautājumiem pašvaldību pārstāvji atkārtoti aktualizēja valsts vietējā autoceļa V187 Valmiera–Rauna nozīmīgumu mobilitātes nodrošināšanā. Ceļš iepriekš bija iekļauts valsts prioritāri sakārtojamo autoceļu sarakstā, tomēr vēlāk no tā izslēgts. Padomes locekļi vienojās sagatavot lēmumprojektu ar aicinājumu šo posmu atkārtoti iekļaut valsts prioritāšu sarakstā. Tāpat tika ieteikts rosināt palielināt reģionālo prioritāšu kvotas proporciju, ņemot vērā, ka Vidzemes plānošanas reģionā ir garākais valsts autoceļu tīkls.
Sēdes izskaņā Vidzemes plānošanas reģiona Teritoriālās plānošanas nodaļas vadītāja Ieva Kalniņa informēja par Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības programmas 2022.–2027. gadam Rīcības plāna aktualizācijas nepieciešamību, ņemot vērā jaunus ES fondu projektus, pašvaldību projektu idejas SAM 5.1.1.6. “Kultūras mantojuma saglabāšana un jaunu pakalpojumu attīstība” ietvaros un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu integrēšanu VPR AP.
