Atklājot domnīcu un prezentējot NVO fonda attīstības stratēģijas mērķus un izstrādes procesu, SIF Sekretariāta direktores vietniece – Pilsoniskās sabiedrības atbalsta departamenta direktore Dace Spaliņa uzsvēra: “NVO fonda stratēģijas izstrādes domnīcas organizētas ar nolūku apzināt šodienas pilsoniskās sabiedrības izaicinājumus un diskutēt par nepieciešamajiem atbalsta mehānismiem NVO sektoram vidējā termiņā, lai stiprinātu pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgu attīstību un demokrātiju Latvijā. Jau nākamajās šāda veidā tikšanās reizēs, kas plānotas maijā un septembrī, dalībnieki tiks aicināti uz padziļinātu diskusiju par stratēģijas pamatjautājumiem. NVO fonda stratēģijas dokumentu plānots sagatavot līdz šā gada beigām, strādājot kopā ar NVO sektoru.”.
Domnīcā tika prezentēts pētījums par NVO fonda makro projektiem, kas tika īstenoti laikā no 2023. līdz 2024. gadam. Kā liecina Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) īstenoto kultūras patēriņa un līdzdalības pētījumu dati, NVO fondam tiešās mērķgrupas ieinteresētība iesniegt projektus pēdējo trīs gadu laikā ir pakāpeniski pieaugusi no 71% 2021. gadā līdz 76% 2024. gadā. Tiem, kuri novērtēja, ka nav ieinteresēti iesniegt projektus programmā, tika lūgts precizēt iemeslus. Salīdzinoši visbiežāk organizācijas norādījušas, ka projektu konkursā atbalstāmās aktivitātes neatbilst organizāciju iecerēm (32 %), kas liecina, ka organizācijas nevēlas pieskaņot projekta aktivitātes programmas prasībām un noteikumiem. Lielākā daļa no tiem, kas nav ieinteresēti, ir tādas organizācijas, kuras ir īstenojušas vienu projektu un pēc tam vairs pieteikumus neiesniedz.
Kā norādīja LKA vadošais pētnieks Gints Klāsons, pētījuma dati arī liecina, ka aptaujātie iedzīvotāji un NVO sektora pārstāvji NVO fonda programmu kopumā vērtē pozitīvi (61%), bet kritiskāk vērtēti tie aspekti, kas saistīti ar projektu vērtējumiem konkursā. Izteikti pozitīvi novērtēti tādi aspekti kā: SIF mājas lapā pieejamā informācija par programmu “NVO fonds” (66% pozitīvo vērtējumu), SIF darbinieku pieejamība, atsaucība, atbalsts (65%), informācijas pieejamība par programmu “NVO fonds” (63%). Par pētījuma datiem sekos arī plašāka informācija.
Savukārt Kultūras ministrijas Saliedētas sabiedrības politikas departamenta direktore Jeļena Šaicāne klātesošos iepazīstināja ar NVO fonda darbības prioritātēm un sasniedzamajiem rezultātus saistībā ar Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm 2021. - 2027. gadam. Savukārt darbojoties vairākās diskusijas darba grupās par NVO fonda darbības stratēģijas ietvaru, eksperti izvirzīja sākotnējos uzdevumus un mērķus, kā arī noteica virzienus, kas jāietver topošajā stratēģijas dokumentā. Piemēram, definējot NVO fonda programmas ilgtermiņa mērķus, tika minēts, ka jābūt iekļautai atsaucei uz demokrātijas jēdzienu. Tāpat kā būtiski priekšnosacījumi tika minēti pilsoniskās sabiedrības ilgtspējas attīstība un piederības stiprināšana Latvijai. Savukārt vidēja termiņa mērķiem būtu jābūt tādiem, lai tos var izmērīt pēc projektu īstenotajām aktivitātēm. Arī sasvstarpējai sadarbība starp NVO un valsts pārvaldes institūcijām jākļūst ciešākai. Domnīcas eksperti vienoti norādīja, ka NVO fonda programmas prioritārā mērķgrupa ir pašas NVO. Ir svarīgi vairot izpratni par demokrātiskajām vērtībām kopienu līmenī, kā arī īpaši jāuzrunā tā sabiedrības sadaļa, kas līdz šim nav iesaistījusies kopienu un NVO aktivitātēs.
Nākamā NVO fonda stratēģijas izstrādes domnīca paredzēta šā gada maijā.
Ar plašāku informāciju par apstiprinātajiem projektiem programmā “NVO Fonds” iespējams iepazīties Fonda mājaslapā www.sif.gov.lv sadaļā “Projektu konkursi”. Jaunumiem aicinām sekot līdzi Fonda Facebook lapā vai mājaslapā.
