Februārī publiskotajā konceptuālajā redzējumā EK uzsvērusi, ka lauksaimniecība un pārtikas ražošana, arī zivsaimniecība, ES ir stratēģiski svarīgas nozares. Dalībvalstis bija vienisprātis, ka drošas un kvalitatīvas pārtikas ražošana ES nedrīkst tikt uzskatīta par pašsaprotamu un piekrita, ka ES nākotnes politika jāpielāgo, lai 2040. gadā agropārtikas sektors būtu konkurētspējīgs, ilgtspējīgs, noturīgs un jaunajām paaudzēm pievilcīgs.
Zemkopības ministrs Armands Krauze: “Kopumā pozitīvi raugāmies uz Eiropas Komisijas nākotnes redzējumu. Bet to īstenot varēsim tikai tad, ja kopīgi veiksim fundamentālu politikas vienkāršošanu un nodrošināsim izvirzītajiem mērķiem atbilstošus finanšu resursus. Tajā skaitā – ja atzīsim Eiropas Savienības austrumu reģionu, īpaši Krievijas un Baltkrievijas pierobežas stratēģisko svarīgumu un vajadzību to atbalstīt. It īpaši pašreizējā ģeopolitiski nenoteiktajā situācijā.”
Dalībvalstis arī izteica viedokli par nepieciešamību mainīt nozvejas atļautās pielaides robežas (MOT) jaunos nosacījumus zvejā, ko Padomē apspriešanai atkārtoti pieteica Latvija un Lietuva. Latvija uzstāja, lai EK nevilcinoties nāk klajā ar priekšlikumu esošo zvejas kontroles nosacījumu grozījumiem. Vienlaikus ir arī jāizvērtē kritēriji MOT smaga pārkāpuma noteikšanai un jāvienojas, ka pārkāpumi, kas attiecas uz neregulētajām sugām piezvejā, netiek atzīti par smagiem.
Arī tikšanās laikā ar ES zivsaimniecības un okeānu komisāru Kostu Kadisu (Costas Kadis) ministrs Armands Krauze uzsvēra, ka ir vitāli svarīgi atcelt prasību sodīt zvejniekus, kuri neapzināti neprecīzi novērtējuši nozvejas apjomu jūrā uz kuģiem, īpaši neregulētas neliela izmēra zivju sugas. Ja steidzami netiks atrasts risinājums, pastāv risks iznīcināt Baltijas jūras zvejniecību un zivju producijas rūpniecību. Uzņēmumi vienkārši slēgs savas durvis. Vēl ministrs vērsa komisāra uzmanību uz Krievijas pastiprināto un mērķtiecīgo zveju Baltijas jūrā, ko nespēj kompensēt zvejas kvotu ierobežojumi ES dalībvalstu zvejniekiem.
