Eiropas Komisija nāk klajā ar priekšlikumiem un tiesību aktu kopumu par Eiropas aizsardzību

Ar plānu “ReArm Europe / sagatavotība 2030. gadā” ir paredzēts stiprināt Eiropas mēroga aizsardzības spējas, izmantojot jaunas finanšu iespējas, savukārt Baltajā grāmatā ir izklāstīta jauna pieeja aizsardzībai un apzinātas investīciju vajadzības.

Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena teica: “Laikmets, ko raksturoja “miera dividendes”, jau sen ir pagājis. Drošības arhitektūru, uz kuru mēs paļāvāmies, vairs nevar uzskatīt par pašsaprotamu. Eiropa ir gatava rīkoties. Mums jāveic investīcijas aizsardzībā, jāstiprina mūsu spējas un jāīsteno proaktīva pieeja drošībai. Mēs rīkojamies izlēmīgi, proti, mēs nākam klajā ar ceļvedi “Sagatavotība 2030. gadā”, kurā ir paredzēti lielāki aizsardzības izdevumi un ievērojamas investīcijas Eiropas aizsardzības industrijas spējās. Mums jāpērk vairāk Eiropas preču. Jo tas nozīmē Eiropas aizsardzības tehnoloģiskās un industriālās bāzes stiprināšanu. Tas nozīmē inovācijas stimulēšanu. Un tas savukārt nozīmē, ka tiek izveidots ES mēroga tirgus aizsardzības ekipējuma jomā.”

Komisārs Valdis Dombrovskis teica: “Pasaule ir mainījusies, un līdz ar to jāmainās arī Eiropai. Mūsu drošība un labklājība ir savstarpēji saistītas, un to stiprināšanai mums ir plāns ReArm Europe. Šodien esam aktivizējuši valsts izņēmuma klauzulu – tas ir koordinēts un mērķtiecīgs pagaidu pasākums, kas dod iespēju palielināt investīcijas aizsardzībā valsts un ES līmenī. Tas ļaus ES valstīm veikt nepieciešamās investīcijas mūsu aizsardzības spēju un rūpniecības stiprināšanā, turklāt tērēt ne tikai vairāk, bet arī labāk, jo to darīsim visi kopā. Šādā veidā veicināsim ekonomikas izaugsmi un inovācijas un radīsim jaunas darbvietas. Eiropa – no mūsu aizsardzības nozares darbiniekiem līdz karavīriem pie mūsu robežām – tiks galā ar šo uzdevumu. Vienlaikus mēs uzraudzīsim ES dalībvalstu budžetu fiskālo ilgtspēju, kas ir būtiska mūsu ekonomikas stabilitātei un noturīgai attīstībai.

Latvijai ir ļoti nozīmīgi, ka jaunajā stratēģijā kā prioritāte īpaši izcelta ES austrumu robežas stiprināšana, lai kopā ar mūsu sabiedrotajiem efektīvi novērstu jebkādus Krievijas un Baltkrievijas radītos draudus. Tā sauktais “Austrumu robežas vairoga” projekts paredz veidot integrētu ES ārējās robežas pārvaldību posmos, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju. Tas ietver fizisku nocietinājumu un šķēršļu izvietošanu, infrastruktūras attīstību, modernas un integrētas robežapsardzes sistēmas izveidi, kā arī citus drošības pasākumus. Šodien Eiropas Savienība nosūta spēcīgu signālu Latvijas, Somijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas iedzīvotājiem – mūsu valstu robeža ir arī ES ārējā robeža, kuru Eiropa gatava kopīgi nocietināt."

Šo pasākumu mērķis ir reaģēt gan uz īstermiņa nepieciešamību steidzami atbalstīt Ukrainu, gan uz skaudro ilgtermiņa vajadzību pastiprināt Eiropas drošību un aizsardzību.

Baltā grāmata par Eiropas aizsardzību – sagatavotība 2030. gadā

Kā Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja politiskajās pamatnostādnēs, pēdējos gados ir atklājies, ka Eiropas militārajās spējās ir hroniski ieguldīts pārāk maz līdzekļu un ka izdevumi nav bijuši efektīvi. Lai izstrādātu jauno pieeju un apzinātu investīciju vajadzības Eiropā, Komisija un Augstā pārstāve ir nākušas klajā ar Balto grāmatu par Eiropas aizsardzību – sagatavotība 2030. gadā.

Baltajā grāmatā ir izklāstīti risinājumi, kā novērst trūkumus kritiskajās spējās un veidot spēcīgu aizsardzības industriālo bāzi. Tajā ir ierosināti veidi, kā dalībvalstis var veikt vērienīgas investīcijas aizsardzībā, iepirkt aizsardzības sistēmas un ilgtermiņā palielināt Eiropas aizsardzības industrijas sagatavotību. Tas ir ļoti būtiski Eiropas drošībai. Eiropai jāveic investīcijas kontinenta drošībā un aizsardzībā, vienlaikus turpinot atbalstīt Ukrainu, lai tā varētu aizstāvēties pret Krievijas agresiju. Lai efektīvi pievērstos šiem izaicinājumiem, Baltajā grāmatā ir izklāstīti šādi vairāki svarīgi darbības virzieni:

novērst spēju nepietiekamību, galveno uzmanību pievēršot kritiski svarīgajām spējām, ko apzinājušas dalībvalstis;
atbalstīt Eiropas aizsardzības industriju, kas panākams ar pieprasījuma agregēšanu jeb sakopošanu un kopdarbīgiem iepirkumiem;
atbalstīt Ukrainu, palielinot militāro palīdzību un panākot Eiropas un Ukrainas aizsardzības industrijas dziļāku integrāciju;
padziļināt ES mēroga tirgu aizsardzības jomā, tostarp vienkāršojot noteikumus;
paātrināt aizsardzības jomas pārveidi, izmantojot revolucionārus inovācijas risinājumus, piemēram, mākslīgo intelektu un kvantu tehnoloģiju;
pastiprināt Eiropas sagatavotību visnelabvēlīgākajiem scenārijiem, uzlabojot militāro mobilitāti un krājumu veidošanu un nostiprinot ārējās robežas, it īpaši sauszemes robežu ar Krieviju un Baltkrieviju;
stiprināt partnerību ar līdzīgi domājošām valstīm visā pasaulē.