Latvija aizliedza atsevišķu Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produkcijas importu jau 2024. gada 8. martā, savukārt ES pēc Latvijas ierosinājuma paaugstināja ES muitas nodokļus dažādu preču importam no abām agresorvalstīm 2024. gada 1. jūlijā. Apkopotie dati rāda, ka muitas nodokļu palielināšana ES līmenī ir būtiskāk ietekmējusi Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produkcijas importu nekā Latvijas nacionālais importa aizliegums, jo nacionāli aizliegtie produkti var tikt laisti brīvā apgrozībā ES iekšējā tirgū un, importējot Latvijā, piegādāti saņēmējam citā ES dalībvalstī.
2024. gada otrajā pusgadā, salīdzinot ar 2024. gada pirmo pusgadu, Krievijas un Baltkrievijas lopbarības produktu imports Latvijā samazinājās par 93%, graudaugu imports – par 100%, atsevišķu augu eļļu imports – par 99,9%, atsevišķu eļļas augu sēklu imports – par 56%, bet augu valsts produktu, kas citur nav iekļauti, imports samazinājās par 87%.
Zemkopības ministrs Armands Krauze: “Rīcība un rezultāti pēdējos gados skaidri ir apliecinājuši: ES līmeņa lēmumi agresorvalstu importa ierobežošanā dod efektu, nacionālā – nē. Šie secinājumi apliecina nepieciešamību turpināt ES līmenī paaugstināt muitas nodokļus arī citām preču grupām - visām lauksaimniecības un pārtikas precēm, kā arī mēslošanas līdzekļiem. Turklāt papildus ierobežojumiem ir svarīgi pastiprināt sankciju mehānismus, lai novērstu šo ierobežojumu apiešanu, piemēram, izmantojot netiešo importu caur trešajām valstīm.”
Zemkopības ministrs ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Briselē 24. februārī atbalstīja Eiropas Komisijas priekšlikumu paaugstināt ievedmuitas tarifus lauksaimniecības un pārtikas precēm un atsevišķiem minerālmēsliem no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī mudināja turpmākajā ievedmuitas palielinājumā iekļaut arī zivju produkciju un visus pārējos mēslošanas līdzekļus.
Vienlaikus, ņemot vērā to, ka nav mainījušies apstākļi, kuru ietekmē 2024. gadā tika izstrādāts nacionālais importa aizliegums, kā arī šobrīd, kad ir uzsākta viedokļu apmaiņa par jauno priekšlikumu ES muitas tarifu paaugstināšanai, ir grūti paredzēt, kad jaunais priekšlikums tiks publicēts un kāds būs diskusiju rezultāts, Zemkopības ministrija ierosināja, ka nacionālais aizliegums ir jāturpina arī pēc 2025. gada 1. jūlija, tas ir, līdz 2026. gada 1. jūlijam.
Vairāk informācijas – Ministru kabineta tīmekļvietnē “Informatīvais ziņojums “Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma pārejas noteikumu 31. punktā noteiktā lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešanas (importēšanas) aizlieguma ietekmes izvērtējums”” un “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”.
