Eiropas Komisijas (EK) Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts 2024. gada nogalē noslēdza pēc kārtas piekto negodīgas tirdzniecības prakses aptauju, kuras mērķis bija novērtēt, cik iedarbīgi ir pasākumi, ko dalībvalstis veica, lai apkarotu negodīgu tirdzniecības praksi. Aptaujā piedalījās 434 respondenti no visām ES dalībvalstīm (tostarp, 24 – no Latvijas, 18 – no Lietuvas un 1 – no Igaunijas). Vairāk nekā pusei no aptaujātiem respondentiem apgrozījums pēdējā fiskālajā gadā nepārsniedz 2 milj. eiro.
Ievērojot respondentu pēc apgrozījuma svarīgākās darbības nozares, secināms, ka EK ikgadējās aptaujas rezultāti attiecināmi lielākoties uz tirgus dalībniekiem, kas nodarbojas ar tradicionālo lauksaimniecisko ražošanu vai darbojas primārās pārstrādes pārtikas ražošanā augļu un dārzeņu, graudaugu, gaļas un piena nozarē.
Informētība par pieejamo aizsardzību no negodīgas tirdzniecības prakses
Divas trešdaļas no respondentiem norādīja, ka tie ir informēti par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/633 par negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē (Direktīva). Vislabāk par Direktīvu ir informēti tirgus dalībnieki, kas nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecisko ražošanu, vissliktāk – tirgus dalībnieki, kas nodarbojas ar tradicionālo lauksaimniecisko ražošanu. Vienlaicīgi tikai nedaudz vairāk nekā puse piegādātāju ir informēti par izpildiestādēm, kurām var iesniegt sūdzību ES dalībvalstīs, kas atbildīgas par nacionālo tiesību aktu izpildes uzraudzību un kontroli.
Visbiežāk sastopamie negodīgas tirdzniecības prakses veidi
Aptaujas dati norādīja, ka visbiežāk ES respondenti pēdējā gada laikā ir saskārušies ar šādiem negodīgas prakses veidiem:
- norēķinu termiņi par piegādātām lauksaimniecības un pārtikas precēm, kas garāki par 60 dienām pēc preču piegādes (31,6 %);
- norēķinu termiņi par ātrbojīgām lauksaimniecības un pārtikas precēm, kas garāki par 30 dienām pēc preču piegādes (26 %);
- vienpusēji līguma grozījumi (25,8 %);
- maksājumu, kas nav saistīti ar preču pārdošanu, pieprasīšana (18,4 %);
- komerciālie pretpasākumi (17,1 %);
- nebrīdināšana par preču pasūtījumu atcelšanu (16,6 %);
- iepriekš nesaskaņoto atlaižu pieprasīšana (14,5 %);
- kompensācijas pieprasīšana par preču bojājumiem un zudumiem (14,1 %);
- atteikšanās parakstīt rakstveida līgumu (13,6 %);
- preču atpakaļ atdošana (9,9 %) u.c.
Mazumtirdzniecība (41 %), vairumtirdzniecība (40 %), biržas preču, piemēram, graudaugu tirgotāji (25 %) un primārās pārstrādes uzņēmumi (22 %) ir tie piegādes ķēdes posmi, kuros piegādātāji lielākoties sakaras ar negodīgas tirdzniecības prakses veidiem, tas pats attiecas arī uz Latvijas situāciju.
Kāpēc piegādātāji nevēršas pēc palīdzības pie izpildiestādes vai ar prasību tiesā?
Kā galvenos iemeslus, kāpēc piegādātāji ES nevēršas pie izpildiestādes ar iesniegumu par pret tiem vērstu negodīgu tirdzniecības praksi, tiek norādītas bailes no komerciāliem pretpasākumiem no pircēja puses (28,9 %), kā arī fakts, ka attiecīgajā nozarē tā ir izplatīta prakse (19,8 %), piegādātāja ieskatā izpildiestāde nespētu palīdzēt (19,0 %), un piegādātājs spēja atrisināt problēmu pats (12,6 %). Tikai 4,7 % respondentu norādīja, ka to vārdā pie izpildiestādes vērsās piegādātāju apvienība jeb asociācija.
Negodīgas tirdzniecības prakses gadījumā piegādātāji ar šo problēmu vērsās pārsvarā pie iepircēja (60 %), pie piegādātāju apvienības (50 %), pie izpildiestādes vai tiesā (30%), pie privātās strīdu izšķiršanas struktūras (25 %). Vērtējot problēmas risināšanas iznākumu, atzinīgāk piegādātāji novērtēja vēršanos pie piegādātāju apvienības, kam sekoja vēršanās pie izpildiestādes un tiesā. Vēršanos uzreiz pie iepircēja un vēršanos pie privātās strīdu izšķiršanas struktūras piegādātāji novērtēja vienlīdzīgi.
Ņemot vērā, ka negodīgas tirdzniecības prakses veidus ir aizliegts piemērot pārdošanas darījumiem, kuros iesaistītais lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājs vai iepircējs veic saimniecisko darbību ES, tostarp arī Latvijā, KP aicina piegādātājus ziņot par gadījumiem, kad tiem šādas darbības ir piemērotas.
Plašāka informācija par EK Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta aptaujas rezultātiem ir atrodama KP tīmekļa vietnē.
