Nacionālā mākslīgā intelekta izcilības centra izveide nostiprinātu Latvijas līderību mākslīgā intelekta un superdatoru jomā Eiropā, izveidojot lielāko un jaudīgāko plaša lietojuma superdatoru Baltijas valstīs, vairojot reģiona ekonomisko izaugsmi, inovāciju attīstību, digitālo prasmju pieaugumu, jaunu uzņēmumu un produktu izstrādi, ministri informē RTU vadība. Šāda centra izveide varētu sekmēt arī latviešu un citu mazo ES valodu saglabāšanu, izstrādājot dažādus risinājumu, kā arī stiprināt kiberdrošību, piemēram, ar simulācijām un digitālo dvīņu tehnoloģijām veidojot drošu testēšanas vidi valsts digitālajām sistēmām.
Apmeklējot RTU, ministre viesojās RTU HPC jeb Augstas veiktspējas skaitļošanas centrā, kas ir lielākais superdatoru resursu nodrošinātājs Latvijā. Tā infrastruktūra un darbinieku profesionalitāte jau šobrīd ļauj nodrošināt augstas kvalitātes superskaitļošanas pakalpojumus zinātnes un inovāciju atbalstam, efektīvām mūsdienīgām studijām, uzņēmējdarbības sekmēšanai. RTU HPC centrs kopā ar partneriem no Latvijas Universitātes (LU), Ventspils augstskolas, Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, RTU Liepājas akadēmijas, Rēzeknes tehnoloģiju akadēmijas un Vidzemes augstskolas veido arī Latvijas HPC tīklu. Latvija ir iekļāvusies arī EuroHPC kopuzņēmumā.
Paplašinot RTU HPC centra infrastruktūru un iespējas, tas varētu kļūt par nacionālā mākslīgā intelekta izcilības centra fizisko mītni, pauž RTU inovāciju prorektore Liene Briede.
RTU vadībā šobrīd jau sākta nacionālā mikroshēmu kompetences centra izveide Latvijā. RTU to īsteno sadarbībā ar LU, lai nodrošinātu atbalstu mikroshēmu ekosistēmas dalībniekiem, veicinot to izaugsmi un konkurētspēju. Prasību pēc mikroshēmu kompetenču centra izveides katrā dalībvalstī paredz ES Mikroshēmu akts, kura galvenais mērķis ir nodrošināt ES suverenitāti un lielā mērā pašapgādi pusvadītāju tirgū. Līdz ar to nacionālais mikročipu kompetences centrs būs daļa no Eiropas mikroshēmu kompetences centru tīkla, stiprinot zinātnisko kapacitāti, veicinot starptautisko sadarbību un sekmējot investīciju piesaisti. RTU ieskatā, kompetenču centra izveide gan ir tikai pirmais solis mikroelektronikas sektora attīstībai Latvijā. Stratēģiski nozīmīgi būtu izveidot arī mikroshēmu dizaina un testēšanas laboratoriju, bet pēcāk sekmēt arī prototipēšanu un ražošanu.
Dizaina un testēšanas jomā Latvijai ir unikālas priekšrocības attiecībā pret tuvākajiem kaimiņiem – kompetenti speciālisti un sagatavotas tehnoloģijas. Proti, RTU zinātnieki ar savu veikumu silīcija fotonikas čipu attīstībā, tostarp vairākiem pasaules rekordiem datu centru starpsavienojumu tehnoloģijās, ir piesaistījuši pasaules zinātnes un uzņēmējdarbības vides interesi un pamatoti ir uzskatāmi par vieniem no labākajiem globālā mērogā.
«Augsto tehnoloģiju jomā Latvijai ir šauri jāspecializējas, lai kļūtu konkurētspējīga pasaulē. Mums ir iespēja kļūt par pasaules līderi fotonikas jomā,» uzsver RTU rektors Tālis Juhna. Viņš norāda, ka stratēģiska izvēle sekmēt mikročipu tehnoloģijas būtu ne vien Latvijas ekonomisko konkurētspēju, bet arī drošību veicinošs lēmums.
Vizītes laikā RTU Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes Fotonikas, elektronikas un elektronisko sakaru institūta profesors Sandris Spolītis un vadošais pētnieks Andis Supe ministri iepazīstināja ar pētījumiem un izstrādnēm mikročipu un sensoru tehnoloģiju jomā, savukārt Informācijas tehnoloģijas institūta profesors Jānis Grabis un vadošā pētniece Rūta Pirta – kiberdrošības un valsts digitālās pārvaldības jomā. Šobrīd pastiprināta uzmanība pievērsta kiberdrošības izglītības sekmēšanai – RTU ar partneriem uzsācis projektu, lai vairotu sabiedrības digitālās drošības zināšanas un prasmes un īpaši sekmētu kiberdrošību Latvijas reģionos. Šo projektu finansiāli atbalsta organizācija «Google.org».
Savukārt ar Latvijas reģionu attīstībai būtiskām inovācijām ūdens saimniecības un mikrobioloģijas jomā ministri iepazīstināja RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ūdens sistēmu un biotehnoloģiju institūta direktore Linda Mežule, bet Būvniecības un mašīnzinību fakultātes Ilgtspējīgo būvmateriālu un inženiersistēmu institūta tenūrprofesore Diāna Bajāre un vadošais pētnieks Māris Šinka atklāja zinātnieku veikumu inovatīvu un dabai draudzīgāku būvmateriālu jomā. Ņemot vērā Latvijas sazaroto transporta infrastruktūras tīklu, ļoti nozīmīgas ir arī ceļu būves materiālu un tehnoloģiju inovācijas, par ko I. Bērziņai pastāstīja Būvniecības un mašīnzinību fakultātes Būvniecības inženierzinātņu institūta asociētais profesors Viktors Haritonovs.
