Uzrunājot viesus de iure dienai veltītā svinīgajā pasākumā Ārlietu ministrijā 29. janvārī, ārlietu ministre Baiba Braže sacīja: “Ārlietu dienesta loma ir bijusi nozīmīga gan cīņā par Latvijas neatkarību un valsts izveidi 1918. gada 18. novembrī, gan turpmāko gadu garumā par mūsu valsts starptautisko atzīšanu 1921. gada 26. janvārī. Mūsdienu ārpolitikas izaicinājumi ir līdzīgi tiem, kas bija pirms vairāk nekā 100 gadiem. Šodien dienesta galvenie uzdevumi ir aizstāvēt mūsu intereses, būvēt tiltus, veidot kontaktus un uzturēt draudzību”.
Šogad Latvija pirmo reizi kandidē ANO Drošības padomē. “Latvija pievienojās ANO pirms 34 gadiem, 1991. gada 17. septembrī. Dienā, kad ANO pievienojās gan Dienvidkoreja, gan Ziemeļkoreja. Tās bija lielas ģeopolitiskas izmaiņas. Tajā brīdī PSRS vēl eksistēja, līdz decembrim. Mēs neesam PSRS pēctece. Mūsu uzdevums bija mūsu neatkarības un diplomātisko attiecību atjaunošana. Mēs ceram būt kopā ar jums atkal, kad svinēsim mūsu ievēlēšanu. Mūsu prioritātes būs globāla drošība, strādājot solidāri, dialoga ceļā. Arī Ukrainas suverenitātes un teritoriālas integritātes stiprināšana, Tuvo Austrumu miera procesa virzīšana, ANO dienaskārtība “Sievietes, miers, drošība”, digitālās un informatīvās telpas drošība, kiberdrošība, mākslīgā intelekta jautājumi, arī jūras drošība un dezinformācija. Mēs esam gatavi darboties ANO Drošības padomē, un mums ir unikāla vēsture, kas palīdzēs sadarboties ar ikvienu”.
Svinīgā pasākumā ārlietu ministre Baiba Braže pateicās Ārlietu ministrijas diplomātiem un pasniedza Ministru kabineta Atzinības rakstus par pašaizliedzību, profesionalitāti, nodrošinot Latvijas interešu īstenošanu un aizstāvēšanu. Tāpat Ārlietu ministrijas Atzinības rakstus par nozīmīgu personīgo ieguldījumu ārlietu dienesta un Latvijas valsts labā saņēma ārlietu dienesta un sadarbības organizāciju pārstāvji.
Atzinības rakstu saņēmēji - https://www.mfa.gov.lv/lv/media/16509/download?attachment
Ministrijā klātesoši bija Saeimas deputāti, ministri, Latvijas vēstnieki, ārvalstu diplomātiskā korpusa pārstāvji, goda konsuli, bijušie vēstnieki, pensionētie ministrijas darbinieki un citi sadarbības partneri. Pasākumu muzikāli bagātināja Latvijas Diplomātiskais koris, kā pirmo izpildot Raimonda Paula un Jāņa Petera "Mēmo dziesmu", tādejādi godinot mūsu talantīgo diplomātu, pirmo Latvijas vēstnieku Krievijā, izcilo dzejnieku un Atmodas tēvu, kurš devās mūžībā 2025. gada 27. janvārī.
Kā ik gadu piemiņas brīdī I un II Meža kapos tika nolikti ziedi Zigfrīda Annas Meierovica, Jāņa Čakstes, Gunāra Meierovica un bijušo Ārlietu ministrijas darbinieku atdusas vietās.
Latvijas starptautiskā atzīšana (de iure) 1921. gada 26. janvārī
Pirms 104 gadiem Sabiedroto valstu – Apvienotās Karalistes, Francijas, Itālijas, Beļģijas, Japānas - Augstākā padome de iure atzina Latvijas valsti.
Latvija varēja nodibināt diplomātiskās attiecības, iecelt sūtņus, pievienoties starptautiskajām konvencijām, slēgt līgumus, piedalīties starptautiskajās konferencēs un starpvalstu apspriedēs. To nevarēja iznīcināt Latvijas 50 okupācijas gadi.
Atzīšana de iure ir neatsaucama un pastāvīga. Godinot Latvijas diplomātu ieguldījumu valsts atzīšanas panākšanā, 2021. gadā Ārlietu ministrijā tika atklāts “De iure kabinets”.
Vairāk par Latvijas starptautisko atzīšanu de iure
Ārlietu ministrijas izdevums par Latvijas valsts starptautisko atzīšanu: https://www.mfa.gov.lv/lv/media/1991/download?attachment
