“Krievija joprojām ir ilgtermiņa drauds Eiropai un aliansei kopumā. Baltijas valstis, robežojoties ar agresorvalsti, apzinās to, ka tuvākie gadi mums ir īpaši izšķiroši, lai mērķtiecīgi attīstītu bruņotos spēkus, stiprinātu mūsu kaujas gatavību un aizsardzības spējas. Ar kolēģiem esam vienisprātis, ka visai ES un NATO kopumā ir jāstiprina kolektīvā aizsardzība un steidzami jārīkojas, lai attīstītu spējas, kas atbilst NATO aizsardzības plānu prasībām. Baltijas valstis jau šobrīd rāda piemēru, ieguldot aizsardzībā vairāk nekā 3% no IKP, un aicina citas NATO dalībvalstis sekot mūsu piemēram un rast nepieciešamos resursus spēju attīstībai,” pauž aizsardzības ministrs Andris Sprūds.
Pārrunājot jautājumus, kas saistīti ar gaidāmo NATO samitu Hāgā, aizsardzības ministri piekrita, ka Aliansei ir nepieciešams stiprināt integrēto pretgaisa un pretraķešu aizsardzību. Ņemot vērā, ka līdz ar Krievijas izvērsto karu Ukrainā arvien biežāk tiek apdraudēta un pārkāpta NATO gaisa telpa, aizsardzības ministri uzsvēra, ka ir tūlītēji jāievieš pretgaisa aizsardzības rotācijas modelis NATO austrumu flangā.
Vienlaikus sanāksmes laikā aizsardzības ministri pārrunāja savstarpējās sadarbības lomu drošības un aizsardzības jomā, īpaši veidojot Baltijas aizsardzības līniju. Ministri bija vienisprātis, ka Baltijas aizsardzības līnija ir svarīgs instruments NATO Austrumu flanga aizsardzības nodrošināšanai. Ministri uzsvēra, ka sākotnējie pretmobilitātes pasākumi jau ir īstenoti, un tiek plānota turpmāka attīstība, vienlaikus akcentējot nepieciešamību piesaistīt ES finansiālo atbalstu, lai kolektīvi uzlabotu reģionālo drošību.
Aizsardzības ministri arī pārrunāja atbalsta sniegšanu Ukrainai, uzsverot, ka Baltijas valstis ir apņēmušās katru gadu atvēlēt 0,25% no IKP Ukrainas atbalstam. Tāpat amatpersonas vienojās, ka ir svarīgi turpināt atbalstīt Ukrainu ar Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas ietvaros izveidotajām spēju koalīcijām.
Kā ziņots, no 22. līdz 23. janvārim Viļņā, Lietuvā, notiek Baltijas valstu aizsardzības ministru komitejas sanāksme, kur aizsardzības ministrs Andris Sprūds tiekas ar Lietuvas aizsardzības ministri Dovili Šakalieni (Dovilė Šakalienė) un Igaunijas aizsardzības ministru Hanno Pevkuru (Hanno Pevkur).
Baltijas valstis uztur regulāru aizsardzības ministru un bruņoto spēku komandieru, kā arī ekspertu līmeņa dialogu par aizsardzības politiku un spēju attīstību. 2024. gadā vadošās valsts lomu trīspusējā Baltijas valstu aizsardzības sadarbības formātā uzņēmās Lietuva. Noslēdzoties sanāksmei, vadošās valsts lomu 2025. gadā pārņem Igaunija.
