Virzot uzticamas un drošas mākslīgā intelekta inovācijas nozarēs, attīstot publiskā, privātā un zinātņu sektora partnerību un atbalstot mākslīgā intelekta tehnoloģiju atbildīgu pielietošanu un attīstību, ar jauno likuma projektu iecerēts izveidot mākslīgā intelekta tehnoloģiju ekosistēmu un noteikt tās tiesisko ietvaru.
Likuma projekts paredz izveidot Latvijas Nacionālo mākslīgā intelekta centru, kas apvienotu valsts, pētniecības un digitālās jomas pārstāvjus mākslīgā intelekta nozares attīstības plānošanā un stratēģisko attīstības iniciatīvu identificēšanā. Tāpat centra uzdevums būtu dažāda mēroga investīciju piesaistīšana, kā arī latviešu valodas pārstāvības sekmēšana mākslīgā intelekta modeļos un lietojumos.
Jauno centru plānots veidot kā nodibinājumu, tādējādi tajā kā dibinātāji paredzēta ne tikai valsts, ko pārstāvēs Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), bet arī privātais sektors un augstskolu pārstāvji.
Likuma projekts noteic mākslīgā intelekta centra juridisko statusu, mērķus, uzdevumus. Centra darbības nodrošināšanai paredzēts piesaistīt gan pastāvīgus ekspertus, gan veidot plašākas ekspertu komisijas. Paredzēts, ka centra sekretariāta funkcijas nodrošinās Valsts digitālās attīstības aģentūra esošo cilvēkresursu ietvaros, neveidojot jaunas amata vietas valsts pārvaldē.
Mākslīgais intelekts var nodrošināt būtiskas konkurētspējas priekšrocības un veicināt sabiedrībai un videi labvēlīgus rezultātus. Turklāt mākslīgais intelekts virza inovācijas, tā pielietošana paaugstina produktivitāti, padarot to par stratēģisku prioritāti arī Latvijas socioekonomiskajā kontekstā. Mākslīgais intelekts var piedāvāt risinājumus daudzās jomās, tostarp veselības aprūpē, izglītībā, sabiedrības drošībā un aizsardzībā, kiberdrošībā, sabiedrisko pakalpojumu kvalitātē, enerģētikā, transporta un loģistikas nozarē, kā arī klimata pārmaiņu mazināšanā, likuma projekta anotācijā atzīmējuši tā autori VARAM.
Likuma projekta autori norādījuši, ka ar mākslīgā intelekta pielietojumu saistīti arī vairāki riski, tostarp neapzināta un nepareiza tā izmantošana var radīt neprecīzus vai diskriminējošos rezultātus, tas var tikt izmantots tīšiem uzbrukumiem, piemēram, datu bojāšanai un manipulācijām, kas var apdraudēt pakalpojumus, datu drošību un sabiedrības uzticību. Tāpēc būtiski ir stiprināt nacionālās spējas uzraudzīt, kontrolēt, risināt un preventīvi novērst ļaunprātīgus mākslīgā intelekta pielietojumus un uzbrukumus.
Lai jaunais likums varētu stāties spēkā, tas Saeimas sēdē jāskata vēl otrajā – galīgajā – lasījumā.
