Vēl tikai līdz 12. janvārim (ieskaitot) Dauderu nama Lielajā salonā aplūkojama izstāde “Miervalža Ķemera Sarkandaugavas ainavas”. Tajā eksponēti Dauderu krājumā esošie mākslinieka 1930.–1940. gados gleznotie pasteļi, kuros atspoguļota gan urbāni industriālā, gan zudusī Sarkandaugavas vide ar kuģu un laivu piestātnēm.
Miervaldis Ķemers (1902–1980) bija luterāņu mācītājs, kurš 1947. gadā kļuva par diplomētu mākslinieku. Lai arī vēl starpkaru Latvijā un vēlāk vācu okupācijas laikā viņš bija mācījies Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) pie Vilhelma Purvīša un guvis latviešu glezniecības vecmeistara atzinību, padomju okupācijas apstākļos mākslinieks nonāca zināmā izolācijā. Ķemers turpināja gleznot, paralēli līdz 1964. gadam pildīja luterāņu mācītāja pienākumus Sarkandaugavas Svētās Trīsvienības baznīcā, apzinoties, ka viņa ticība un kalpošana Dievam ir izšķirošs šķērslis oficiālas atzinības saņemšanai. Viņš bija viens no sava laika talantīgākajiem gleznotājiem, tomēr viņa darbus pilnvērtīgi iepazīt un novērtēt sabiedrībai bijis iespējams tikai pēdējos gados.
Lektore Signe Irbe ir pētījusi ainavu gleznotāja un mācītāja Miervalža Ķemera dzīvi un daiļradi savā bakalaura darbā, kas vēlāk tika pārveidots par nodaļu vairāku autoru kopkrājumā “Miervaldis Ķemers. Dievam un Purvītim pateicīgs” (2022). No Ķemera atmiņām izriet, ka viņš sevišķi interesējies par pilsētvides daudzveidības attēlošanu glezniecībā. Ķemers uzskatījis, ka katrai pilsētai ir savs “profils un en face”, šādi salīdzinot pilsētu ar cilvēka raksturiezīmēm, kas vislabāk atklāj tās individuālās, fiziskās īpašības. Viņš personificēja pilsētu, interesējoties kā par centra, tā apkaimju, tostarp industriālās Sarkandaugavas vizuālo identitāti. Rīgas centru Ķemers ataino bezkaislīgā urbānisma tradīcijā, viņa gleznās izpaliek pilsētas dinamisms, izklaide, sociālās parādības.
Neiegūstot plašāku atpazīstamību dzīves laikā, Ķemers tomēr atstājis bagātīgu atmiņu klāstu un ziņas par rūpīgi kataloģizētu radošo mantojumu, kam izsekojot, iespējams novērtēt šī ainavu gleznotāja rokraksta attīstību un vietu Latvijas ainavu glezniecībā.
Signe Irbe ir Latvijas Universitātes maģistra programmas vēsturē absolvente ar interesi par Latvijas 20. gs. vēsturi PSRS okupācijas periodā. Absolvējusi arī Latvijas Mākslas akadēmijas mākslas vēstures bakalaura programmu.
Pēc lekcijas būs iespēja muzeja gida vadībā iepazīt arī Dauderu ekspozīciju, kas veltīta gan nama vēsturei, gan Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma liktenim 20. gadsimta pārmaiņās.
Dauderi atvērti apmeklētājiem no trešdienas līdz svētdienai no 10.00 līdz 17.00. Apmeklētāju grupas lūgums pieteikt rakstot uz dauderi@lnvm.gov.lv vai zvanot 67392229. Biļešu cenas muzeja apmeklējumam: pieaugušajiem 5 eiro, studentiem, pensionāriem un III grupas invalīdiem 3 eiro, skolēniem 2 eiro, ģimenēm (1+2) 6 eiro, ģimenēm (2+2) 11 eiro.
