Atbilstoši Somijas sistēmas operatora publicētājai informācijai, kā arī balstoties uz līdzvērtīgiem jūras elektrokabeļu bojājumiem vēsturiski, šobrīd provizoriskais remontdarbu termiņš ir 2025. gada augusts, taču jāņem vērā, ka prognoze var tikt pārskatīta, kad bojājuma vieta būs precīzi identificēta.
Somijas atbildīgo varas iestāžu oficiālajā paziņojumā minēts, ka bojājumu varētu būt izraisījis tankkuģis “Eagle S”, kas kuģo zem Kuka salu karoga. Konstatēts, ka “Eagle S”, trūkst viens no enkuriem. Kuģis “Eagle S” ir aizturēts un noenkurots Somijas teritoriālajos ūdeņos, notikuma vietā tiek veikta izmeklēšana sadarbībā ar robežsardzi un citām atbildīgajām iestādēm.
“Salīdzinot ar iepriekšējiem gadījumiem, provizoriskās izmeklēšanas darbības rit raitāk, šoreiz kuģi aizturot mazāk kā 24h laikā no incidenta brīža. Mums ir augsta gatavība un spēja reaģēt arī nestandarta situācijās, arī svētku laikā,” norāda klimata un enerģētikas ministrs, sazinoties ar Somijas un Igaunijas atbildīgajām iestādēm.
Attiecībā uz kabeļa bojājuma ietekmi uz elektroapgādes drošumu Latvijā, ministrs Kaspars Melnis skaidro: “Kabeļa “EstLink 2” darbības neplānots pārtraukums nav ietekmējis Latvijas elektroapgādi – Latvijas elektroapgāde ir stabila un droša. Latvijā ir pietiekamas ģenerējošās jaudas, dabasgāzes rezerves, kā arī pietiekama starpsavienojumu kapacitāte, lai nosegtu Latvijas patēriņa vajadzības. Vienlaikus kabeļa remontdarbu laikā iespējama ietekme uz elektroenerģijas biržas cenu. Iepriekš “Estlink2” tehniskā bojājumu dēļ (š.g. marts–septembris), biržas cenas bija vidēji par 10% augstākas.”
Kabeļa “EstLink 2” bojājums var atstāt iespaidu uz elektroenerģijas biržas cenām Igaunijā un Baltijā ilgtermiņā. Elektroenerģijas cenām ir tendence kļūt svārstīgākām situācijās, kad atjaunīgās elektroenerģijas ražošana ir zema, attiecīgi tādā gadījumā elektroenerģijas cena biržā ir atkarīga no Baltijas gāzes elektrostacijām un Igaunijas degslānekļa ražotnēm. Jo vairāk pašmājās ir pieejami atjaunīgie ražošanas resursi – piemēram, vējš, ūdens, jo vairāk varam saražot un nosegt patēriņu paši par zemākām izmaksām.
Kritiskās infrastruktūras drošība ir vitāli svarīga Baltijas jūras reģiona valstu drošībai un sabiedrības noturībai. NBS ir pastiprinājuši monitoringu Latvijas kritiskajai zemūdens infrastruktūrai un uzrauga drošības situāciju Baltijas jūrā, kā arī apmainās ar informāciju ar sabiedrotajiem.
Aizsardzības ministrija zemūdens kritiskās infrastruktūras drošības jautājumu regulāri aktualizē dažādos sadarbības formātos, kā NATO, ES u. c.
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis norāda, ka Igaunijas kolēģi apstiprinājuši, ka “EstLink 2” bojājums netraucē Baltijas valstīm veikt plānoto atslēgšanos no BRELL tīkla un pievienošanos Eiropas elektrotīklam, kas plānota 2025. gada februāra sākumā. Baltijas valstīm ir pieejamas pietiekamas ražošanas jaudas un citi starpsavienojumi, lai īstenotu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu bez kabeļa “Estlink 2” savienojuma.
Sinhronizācijas projekts ir Baltijas energoneatkarības un valstu drošības projekts. Baltijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori ir ieguldījuši apjomīgu darbu 15 gadu garumā, nodrošinot stabilu elektroapgādes sistēmas darbību, novēršot iespējamos incidentus.
Jau vēstīts, trešdien, 25.decembrī, pēcpusdienā tika pārtraukta elektroenerģijas kabeļa “Estlink2” darbība, kas savieno Igauniju ar Somiju. “Estlink 2” jauda ir 650 MW. Turpina darboties Igaunijas–Somijas elektrokabelis “EstLink 1” ar jaudu 350 MW.
