Ministru prezidente Evika Siliņa norāda: “Kopā ar JEF valstu līderiem mēs saskaņojām pozīcijas par nepieciešamo atbalstu Ukrainai un salāgojām reģiona kopējo aizsardzības spēju vajadzības. Samita laikā visas dalībvalstis uzsvēra, ka ir būtiski aizsardzības izdevumiem atvēlēt vairāk nekā 2% no IKP, lai kopīgi spētu īstenot jauno reģionālo aizsardzības plānu ieviešanu, kā arī turpinātu efektīvi ieguldīt aizsardzības spēju stiprināšanā. JEF valstis vienojās arī kopīgi koordinēties, lai kavētu un atturētu Krievijas “ēnu flotes” darbību, kā arī atbalstītu jaunu sankciju ieviešanu pret Krieviju, ierobežojot agresoram pieejamo resursu daudzumu un iespējas finansēt karu. Turpināsim arī Ukrainas karavīru apmācību un viņu apgādi ar modernu ekipējumu. Visas valstis norādīja arī uz nepieciešamību stiprināt aizsardzības nozari, palielinot reģionā militārās industrijas ražošanas jaudu un paātrinot Eiropas aizsardzības nozares attīstību.”
JEF valstu kopīgā paziņojumā pēc darba sesijas Tallinā norādīts, ka Krievija joprojām ir nozīmīgākais, tiešākais un ilgtermiņa drauds drošībai, mieram un stabilitātei eiroatlantiskajā telpā. “Visi JEF valstu līderi bija vienoti, ka Ukrainas uzvara ir ļoti svarīga mūsu drošībai un visi mēs atbalstam Ukrainu ceļā uz dalību NATO. Šo ceturtdien tiksimies arī noslēdzošajā Eiropadomē, lai jau plašākā lokā turpinātu sarunas par drošību un atbalstu Ukrainai,” norāda E. Siliņa. Plānots, ka kopējā JEF valstu militārā palīdzība Ukrainai 2025. gadā pārsniegs 12 miljardus eiro.
JEF izveide ir Lielbritānijas iniciatīva, kas aizsākta 2015. gadā. Šī bija jau desmitā gadskārtējā JEF valstu tikšanās un trešais gads, kad tajā piedalās valstu valdību vadītāji un prezidenti. JEF mērķis ir attīstīt ātri reaģējošus, apmācītus un ekipētus spēkus, lai ātri reaģētu uz dažāda veida konfliktiem. JEF dalībvalstis ir Latvija, Lietuva, Igaunija, Norvēģija, Zviedrija, Somija, Dānija, Islande, Nīderlande un Lielbritānija.
