Sanāksme pulcēja pārstāvjus no valsts iestādēm, akadēmiskās un nevalstiskās vides, starptautiskajām organizācijām un privātā sektora, pievēršoties nozīmīgiem jautājumiem par MI lomu mūsdienu izglītības procesos un riskiem, kas saistīti ar tehnoloģijas straujo attīstību.
Izglītības un zinātnes ministre un konsultatīvās padomes “Izglītība visiem” priekšsēdētāja Anda Čakša norādīja: “Šobrīd visas valstis eksperimentē ar mākslīgā intelekta risinājumiem dažādiem nolūkiem, pasaulē strauji veidojas pierādījumu kopa par MI efektivitāti dažādās lomās. Arī mums, Latvijā, ir būtiski strādāt pie MI risinājumu pilotēšanas un izvērtēšanas. Izglītības un zinātnes ministrijā sākusi darbību MI domnīca, kuras mērķis ir iespējot MI risinājumu izmantošanu izglītības procesos, lai stiprinātu konkurētspēju. Mums kā sabiedrībai un izglītības nozarei šajos procesos ir būtiski būt elastīgiem un vērstiem uz operatīvu rezultātu!”
Sanāksmē tika apspriesti divi nozīmīgi UNESCO ietvardokumenti par MI prasmju attīstību – viens skolēniem, otrs skolotājiem. UNESCO izstrādātā ietvardokumenta mērķis skolēniem ir sagatavot viņus kļūt par atbildīgiem un radošiem MI līdzautoriem, piedāvājot izpratnes, pielietošanas un radīšanas līmeņos strukturētu kompetenču modeli. Savukārt skolotāju ietvardokuments palīdz pedagogiem izprast MI tehniskos, ētiskos un pedagoģiskos aspektus, veicinot MI drošu un atbildīgu izmantošanu mācību procesā.
“UNESCO dokumenti sniedz stabilu pamatu, lai Latvijā stiprinātu MI kompetences. Tā ir svarīga platforma, lai skolēni un skolotāji apgūtu gan tehniskās zināšanas, gan arī ētiskos principus MI izmantošanā,” atzīmēja UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols prezentēja Latvijas MI pārvaldības modeli, savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākais eksperts Arkādijs Zvaigzne iepazīstināja ar ministrijas prioritātēm mākslīgā intelekta attīstībā, izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla veidošanas jomās.
Konsultatīvā padome “Izglītība visiem”, dibināta 2005. gadā un ierasti tiek sasaukta reizi pusgadā, ietver pārstāvjus no daudzām iesaistītajām pusēm, tādējādi veidojot auglīgu platformu diskusijām par atbildību kvalitatīvā izglītībā Latvijā. Konsultatīvā padome “Izglītība visiem” ir izglītības jomas starpnozaru konsultatīva institūcija, kas veido saikni starp valdību un sabiedrību, kā arī veicina ANO, UNESCO, Eiropas Savienības, Eiropas Padomes un citu starptautisko organizāciju izglītības jomā izstrādāto ieteikumu ieviešanu Latvijā. Padomes mērķis ir veicināt ministriju un citu pārvaldes iestāžu, pašvaldību, privātā sektora, nevalstisko un starptautisko organizāciju sadarbību un saskaņotu rīcību, lai visiem nodrošinātu iekļaujošu, līdztiesīgu un kvalitatīvu izglītību un veicinātu mūžizglītību.
Padomē ir pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Nacionālā kultūras centra, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Latvijas Universitātes, Daugavpils Universitātes, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas Autisma apvienības, Latvijas Studentu apvienības, Latvijas jaunatnes padomes u.c. valsts un nevalstiskajam organizācijām. Plašāk ŠEIT.
